Ekonomistu apvienības pavasara konferencē uzstāj un pamato nepieciešamība apvienot Rīgas metropoles teritoriju, lai tā kļūtu par Latvijas ekonomikas dzinējspēku
Ekonomistu apvienības (EA) pavasara konference, kas notika 13. jūnijā, bija veltīta Rīgas attīstībai un tam, kā Rīga var kļūt par Latvijas ekonomikas dzinējspēku. Ekonomisti un pilsētplānotāji diskutēja par Rīgas metropoles potenciālu, kā arī par iespējamajām izmaiņām pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā un Rīgas metropoles pārvaldības modeļiem.
EA prezidents Ojārs Kehris konferences ievadā uzsvēra, ka bieži dzirdētā tēze “Rīga kā Latvijas dzinējspēks” 99% gadījumu tiek akceptēta kā pareiza un izpildāma ekonomistu auditorijā, bet politiķi parasti ir krietni skeptiskāki, jo saskata tajā politiskus izaicinājumus. O. Kehris akcentēja to, kā ir mainījusies cilvēku attieksme pret Rīgu. “Nozīmīgs rādītājs ir cilvēku attieksme pret dzīvi Rīgā – pēdējos 20 gados būtiski samazinājies to iedzīvotāju skaits, kuri uzskata, ka dzīve Rīgā ir labāka, nekā citviet. Ja 2000. gadu sākumā trīs ceturtdaļas no Latvijas iedzīvotājiem uzskatīja, ka dzīve Rīgā ir labāka, nekā citur, tad 2024. gadā tā domā mazāk nekā puse cilvēku.”
Rīgas metropoles pārvaldība – stratēģisks resurss, kas netiek apsaimniekots!
Pilsētplānotājs un atvērto inovāciju kustības “VEFRESH” izpilddirektors Viesturs Celmiņš iepazīstināja ar domnīcas “LaSER” pērn veikto apjomīgo pētījumu par Rīgas metropoles areāla (Rīgas un Pierīga) attīstības modeļiem un risinājumiem. Galvenie jautājumi, kas analizēti pētījumā ir mājokļu pieejamība, transporta tīkla attīstība, uzņēmējdarbības aktivizēšana, darbaspēka un talantu koncentrācija Rīgas metropolē, kā arī Rīgas metropoles areāla iespējamie pārvaldības modeļi.
Celmiņš iepazīstināja ar četriem iespējamajiem pārvaldības modeļiem:
Gurdenā metropole, kas raksturo šā brīža Rīgas (ne)attīstību un pakāpenisku atpalicību no Tallinas un Viļņas (piemēram, salīdzinot IKP uz vienu iedzīvotāju).
Rīgas delta modelis ar divu līmeņu pārvaldību, kurā daļu no jautājumiem risinātu katra pašvaldība pati, bet jautājumi, kas skar metropoles attīstību, tiek risināti centralizēti.
Karaļvalsts modelis ar tieši vēlētu domes priekšsēdētāju
Stingrā dūre modelis kurā noteiktas jomas pašvaldībā pārraudzītu valdība.
“Šis ir nozīmīgs mūsu aktīvs, cita mums nav un nebūs. Šis aktīvs jāizmanto daudz efektīvāk, lai izmantotu Rīgas potenciālu,” par Rīgas lomu Latvijas attīstības kontekstā sacīja V. Celmiņš. Nozīmīgi jautājumi tam, lai cilvēki gribētu dzīvot pilsētā, ir pārvietošanās ērtums, nekustamā īpašuma cenas un dzīves kvalitāte.
Pārvaldības modeļa maiņa – priekšnosacījums attīstībai
Ekonomists un politiķis Juris Pūce (LA) uzsvēra, ka viens no nozīmīgākajiem jautājumiem Rīgas metropoles attīstībai ir pārvaldības modelis. “Rīgas vieta Latvijas ekonomikā nav aizstājama. Ir skaidrs, ka Rīgas metropoles vajadzības ir atšķirīgas, nekā citām Latvijas pilsētām un pašvaldībām. Tāpēc Rīgas attīstība jāplāno atsevišķi un viens no atslēgas jautājumiem ir metropoles pārvaldības modelis.”
Stipra Rīga nozīmē stipru Latviju
Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks diskusijā par Rīgas attīstības plānošanu pēdējās desmitgadēs, norādīja uz ilgstoši izmantotu, kļūdainu pieņēmumu, kurā Rīga tika pretnostatīta Latvijai. No šāda pieņēmuma ir izrietējuši daudzi Rīgas attīstībai nelabvēlīgi lēmumi. “Pamatu pamats ir Rīgas pārvaldības modelis. Rīgai ir jāsadarbojas ar valdību un otrādi. Jāsaprot, ka, ja Rīga nebūs spēcīga, arī pārējā Latvija tāda nebūs. Otrs nozīmīgais punkts ir dzīves kvalitāte, lai tā būtu pilsēta, kurā cilvēki grib dzīvot. Trešais – pilsētas attīstības finansēšana.” Pēc M. Kazāka domām, par Rīgas attīstību būtu jādomā reģionāli plašākā mērogā, ne tikai saistībā ar Latviju.
Runājot par nepieciešamajiem uzlabojumiem pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā, finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) norādīja uz plašāku kritēriju klāstu, kas nākotnē ietekmētu pašvaldību ieņēmumus. “Runājot par Rīgas attīstību, izšķirošs ir koordinācijas jautājums,” sacīja finanšu ministrs.
Raksturojot Rīgas ekonomikas iespējas un situāciju citās Latvijas pašvaldībās, Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš norādīja, ka tikai trīs pašvaldībās IKP uz vienu iedzīvotāju pārsniedz vidējo IKP Latvijā (Rīga ir viena no tām), bet pārējās 40 pašvaldībās IKP uz vienu iedzīvotāju ir zem vidējā valstī.
Rīgai un Pierīgai nepieciešams vienots pārvaldības modelis
Rīgas metropoles teritorijai (Rīgai un Pierīgai) nepieciešams vienots ekonomiskās attīstības un pārvaldības modelis, kas aptver:
- uzņēmējdarbības attīstības stratēģiju,
- pilsētas tēla veidošanu,
- transporta, komunikāciju un infrastruktūras attīstību,
- izglītības, medicīnas, labklājības un mājokļu politiku,
- nodokļu koordināciju un citu politiku saskaņošanu.
Šādam modelim jābūt divlīmeņu – kā tas ir daudzās attīstītās metropoles teritorijās.
Labs piemērs ir situācija, kur pierīgas iedzīvotāji (piemēram no Mārupes, Jūrmalas, Ropažiem, Ādažiem) ikdienā izmanto Rīgas infrastruktūru, bet viņu samaksātie nodokļi paliek viņu pašvaldībās. Rezultātā infrastruktūras (tilti, šosejas, dzelzceļi, veloceliņi, e.g.) uzturēšanas slogs gulstas uz Rīgas pleciem, bet dzīves kvalitāte pasliktinās.
Tāpēc nepieciešams vienots pārvaldības modelis arī attiecībā uz publiskajiem pakalpojumiem – sabiedrisko transportu, komunālajiem pakalpojumiem, drošību u.c. Šāda pieeja ļautu samazināt izmaksas un vienlaikus uzlabot pakalpojumu kvalitāti visā reģionā. Mums jāpārstāj domāt kategorijās “Rīgas satiksme” un “Rīgas ūdens” – tie jātransformē par “Rīgas metropoles transporta sistēmu” un “Rīgas metropoles ūdenssaimniecību”.
Vienota vīzija – attīstības priekšnoteikums
Rīgas metropoles reģionam nepieciešama viena vienota stratēģiska vīzija un attīstības plāns, nevis sadrumstalotu pašvaldību lokālās intereses. Tikai tā var nodrošināt ekonomisko izrāvienu un padarīt Rīgu par Baltijas mēroga līderi, līdzīgi kā tas noticis Viļņā, kur cieša sadarbība starp pašvaldību un valsti ļāvusi strauji attīstīt pilsētu un uzņēmējdarbību.
Latvijas politiskajiem spēkiem ir jāsper solis uz priekšu, vienojoties par vienotu attīstības pieeju Rīgas metropoles reģionam. Pašreizējā fragmentētā pārvaldība kavē attīstību un ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc Latvija atpaliek no pārējām Baltijas valstīm uzsver EA izpilddirektors Elmārs Kehris.
Politikā nedrīkst dominēt lokālās intereses un vēlme aizsargāt atsevišķu partiju pozīcijas reģionos. Ir pienācis laiks rīkoties valsts kopējās attīstības vārdā, nodrošinot Rīgas metropoles resursu modernu un konkurētspējīgu pārvaldību, lai Rīga kļūtu par spēcīgu dzinējspēku, kas veicina Latvijas ekonomikas izaugsmi un līdz ar to – visas valsts attīstību.
