Ekonomistu apvienības rudens konferences uzmanības centrā Eiropas konkurētspēja, norises Baltijas valstu ekonomikā un demokrātijas spēja izdzīvot
Ekonomistu apvienības (EA) rudens konferencē, kas notika augusta nogalē, lielākā uzmanība tika pievērsta Eiropas Savienības (ES) konkurētspējai un attīstībai, ņemot vērā izaicinājumus attiecībās ar ASV, drošības situāciju mūsu reģionā, Ķīnas ekonomikas ekspansiju un nelabvēlīgu demogrāfijas dinamiku. EA prezidents Ojārs Kehris konferences ievadā aktualizēja jautājumu, vai “Trampa ēras” apstākļos ES spēj izmantot tai dotās iespēja savās interesēs?
“Ir tādi, kas uzskata, ka Eiropas laiks ir pagājis, taču no otras puses jautājums paliek, – vai Eiropa saskata un pilnvērtīgi spēj izmantot savas iespējas?” sacīja O. Kehris. Diskusijā par Eiropas konkurētspēju un attīstības iespējām piedalījās Eiropas Komisijas Ekonomikas un produktivitātes, īstenošanas un vienkāršošanas komisārs Valdis Dombrovskis, ekonomists un uzņēmējs, SIA “Primekss” dibinātājs un vadītājs Jānis Ošlejs un Latvijas pastāvīgās pārstāvniecības ES padomnieks Roberts Pauls Mencis.
Jaunu tirdzniecības partneri, drošība un investīcijas Eiropā
Vērtējot Eiropas attīstības iespējas ASV prezidenta Donalda Trampa “ērā”, V. Dombrovskis uzsvēra, ka “izaicinājumu Eiropai ir daudz vairāk, nekā iespēju.” Svarīgākais šā brīža jautājums Eiropas attiecībās ar ASV ir savstarpējā tirdzniecība, ņemot vērā ASV administrācijas ieviestos tarifus. Viens no risinājumiem – tirdzniecības diversifikācija, jaunu tirdzniecības partneru piesaiste un sadarbības uzsākšana. “Pirms “Trampa ēras” ES ietvaros bija grūti vienoties par tirdzniecības paplašināšanu, tagad tas ir mainījies,” uzsvēra V. Dombrovskis.
Attiecībā uz mums aktuālo drošības politiku, ES ir izstrādāti priekšlikumi, kas paredz apjomīgus ieguldījumus kopīgajā Eiropas aizsardzībā. Kā piemērus V. Dombrovskis minēja “ReArm Europe” plānu[1], kas paredz papildus ieguldījumus aizsardzībā 800 miljardu eiro apjomā četru gadu laikā. Otrs piemērs, – valstu fiskālā fleksibilitāte, kas ļauj palielināt budžeta deficītu ieguldījumiem aizsardzības jomā līdz 1,5 % no IKP. V. Dombrovskis uzsvēra, ka Eiropai ir jāattīsta sava aizsardzības industrija, kas vēsturiski ir bijusi un aizvien ir diezgan fragmentēta, lai panāktu lielāku neatkarību savu aizsardzības spēju veidošanā un pielietošanā.
Nozīmīgi attīstības virzieni ir arī investoru intereses veicināšana par ieguldījumiem Eiropā kā prognozējamā, uzticamā reģionā, piemēram, piedāvājot ieguldīt Eiropas vērtspapīros, kā arī ES konkurētspējas paaugstināšana un birokrātijas mazināšana. “Ir diezgan vienota izpratne par to, ka daudzas lietas ir jāvienkāršo. Ja negribam [Eiropas Savienība] kļūt par “brīvdabas muzeju”, ir jādomā par konkurētspējas stiprināšanu,” uzsvēra V. Dombrovskis. Viņš atgādināja, ka ES dienaskārtībā ir arī jautājums par savienības paplašināšanos – Rietumbalkānu virzienā, attiecībā uz Moldovu un Ukrainu. Nozīmīgs jautājums šajā kontekstā ir, vai vēl plašāka ES valstu saime varēs funkcionēt pie esošā ES līguma, sacīja V. Dombrovskis.
Jāiegulda produktīvākajos uzņēmumos
Runājot par Eiropas konkurētspēju, uzņēmējs un ekonomists, SIA “Primekss” dibinātājs un vadītājs Jānis Ošlejs uzsvēra, ka ES plānotās investīcijas aizsardzībā ir kopumā pareizs solis, kas veicinās patēriņu. Vienlaikus, liels izaicinājums būs šādu ieguldījumu finansēšana un ar to saistītā, iespējamā nodokļu pārskatīšana. “Savukārt straujāka attīstība ir saistīta ar augstāku produktivitāti un darba ražīgumu,” uzsvēra J. Ošlejs. Atsaucoties uz “McKinsey Global Institute” pētījumu[2] par produktivitātes paaugstināšanu, 65 % no kopējās produktivitātes pieauguma rada aptuveni 2 % uzņēmumu – apzinoties šo nevienmērīgo produktivitātes sadalījumu, nozīmīgs ir jautājums par augstas pievienotās vērtības un augstas produktivitātes uzņēmumu attīstību un veicināšanu. “Jautājums ir, kā varam nonākt pie šiem 2 % uzņēmumu, kas nodrošina ekonomikas pieaugumu? Ir jāpalielina investīcijas ražošanā, kas lielā mērā risinātu arī demogrāfijas jautājumu,” sacīja J. Ošlejs.
Savukārt diskusijā par ES paplašināšanās jautājumiem, Roberts Pauls Mencis norādīja, ka ciešāka sadarbība Eiropas valstu starpā ir iespējamam arī ārpus iestāšanās ES.
Baltijas valstu salīdzinājums
Ekonomists Edmunds Krastiņš rudens konferencē prezentēja visai izvērstu Baltijas valstu ekonomiku salīdzinājumu. Kā liecina E. Krastiņa apkopotie dati, IKP uz vienu iedzīvotāju Latvijā aizvien atpaliek no kaimiņvalstīm – Latvijas IKP uz vienu iedzīvotāju 2024. gadā bija aptuveni 70 % no ES vidējā līmeņa, Igaunijā tas sasniedz aptuveni 80 % no ES vidējā līmeņa, bet Lietuvā IKP uz vienu iedzīvotāju tuvojas 90 % no ES vidējā līmeņa. Rūpniecības daļa Latvijas IKP pērn bija aptuveni 10 %, bet Lietuvā – ap 14 %, kas ir tuvs rādītājs vidējam līmenim Eirozonas valstīs. Pēdējos gados ir pieaugusi informācijas un sakaru nozares daļa Latvijas IKP, kas pērn pārsniedza 6 % – tas ir augstāks rādītājs, nekā vidēji Eirozonā un Lietuvā, bet atpaliek no Igaunijas rādītāja (ap 7,5 %).
Vērtējot lielākos Latvijas eksporta partnerus, līderpozīcijās ir Lietuva, Igaunija un Vācija. Lietuvas eksports pamatā nonāk Latvijā, Polijā un Vācijā, bet Igaunijas eksports – Somijā, Latvijā un Zviedrijā. Interesanti, ka Krievija pērn aizvien vēl bija Latvijas piektais lielākais eksporta partneris, bet Igaunijā un Lietuvā Krievijas eksporta daļa ir krietni nenozīmīgāka.
Enerģētikas politikas un klimatneitralitātes ieguvumi
Ekonomiste, Klimata un enerģētikas ministrijas Valsts sekretāra vietniece starptautiskajos un klimata politikas jautājumos Olga Bogdanova konferencē apskatīja enerģētikas stratēģijas un klimatneitralitātes lomu Latvijas ekonomikā. Ņemot vērā lielākos Latvijas attīstības izaicinājumus: IKP uz vienu iedzīvotāju ir ceturtais zemākais ES; ārējā tirdzniecības bilance ir ilgstoši negatīva; pastāv importa atkarība, īpaši enerģētikā; kā arī demogrāfiskās tendences, Latvijai ir jāattīsta augstas pievienotās vērtības produktu ražošana, nevis vērtīgu dabas resursu eksportēšana. Kā galvenos ieguvumus, valstij realizējot virzību uz klimatneitralitāti, var minēt vides preču un pakalpojumu nozares attīstību, aprites ekonomiku, bioekonomiku, enerģētisko neatkarību, ražojot uz vietas, augstos “ESG” principus, kas piesaista investorus, kā arī vides kvalitāti un cilvēku veselību.
Konference_EA290825_Energ_klim
Atšķirīgas prognozes par ekonomikas izaugsmi Latvijā
Runājot par norisēm Latvijas ekonomikā un attīstības prognozēm, “Luminor” bankas galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš akcentēja vairākus pozitīvus faktorus, piemēram, investīciju pieaugumu ražošanas uzņēmumu attīstībā – īpaši straujš investīciju pieaugums kopš 2021. gada bijis Latvijai nozīmīgajā mežsaimniecības un kokrūpniecības nozarē. Pērn un šī gada pirmajā pusē ir izsniegts būtiski vairāk būvatļauju – īpaši mājokļu, ražošanas objektu un noliktavu būvniecībai, kas nozīmē, ka ir sagaidāms pieaugums nekustamo īpašumu nozarē.
Baltijas valstu salīdzinājums 2025
Reālā IKP pieaugums, saskaņā ar “Luminor” prognozi, šogad varētu sasniegt 2,4 %, bet nākamgad 3,3 %. Tā gan ir krietni optimistiskāka prognoze, nekā EA biedru vērtējums, kas šim gadam prognozē IKP pieaugumu tikai 1 % apmērā, bet 2026. gadam – pieaugumu 2 % apmērā, informēja EA izpilddirektors Elmārs Kehris.
Demokrātijas 100 gadi un nākotnes izaicinājumi
Rudens konferences noslēgums bija veltīts demokrātijas iespējamajām transformācijām. Vēsturnieks, Vidzemes Augstskolas vadošais pētnieks Gatis Krūmiņš konferencē aktualizēja demokrātijas kā vienas no Eiropas civilizācijas pamatvērtībām nozīmi un iespējas šai varas deleģēšanas sistēmai saglabāties mūsdienu pasaulē.
Diskusija bija par diviem jautājumiem: kā saglabāt Eiropas un eiropeiskās demokrātijas globālo konkurētspēju, un, kā uzlabot valstu pārvaldību Eiropā? Sarunā tika apspriesti iespējami demokrātijas transformācijas scenāriji, piemēram, individuāla ietekmes groza piemērošana vēlētājiem, ņemot vērā tādus kritērijus, kā vecums, izglītība, nomaksātie nodokļi, bērnu skaits un līdzdalība valsts aizsardzības un drošības pasākumos. Kā lielākie nākotnes jautājumi tika ieskicēti demogrāfija, banku un finanšu sektora transformācija, kā arī cilvēka mijiedarbība ar mašīnmācīšanās algoritmiem, kas strauji virzās mākslīgā intelekta fenomena virzienā. “Demokrātijas saknes meklējamas vēl antīkajā Grieķijā, taču vispārējas vēlēšanu tiesības, kas ir mūsdienu varas deleģēšanas pamatā, ir vien nedaudz vairāk nekā 100 gadus senas. Šajā laikā gan Eiropa, gan pasaule ir būtiski mainījusies. Sabiedrība strauji noveco, citi globālas pasaules reģioni arvien izteiktāk met izaicinājumus Eiropai,” sacīja G. Krūmiņš
[1] https://www.europarl.europa.eu/RegData/etudes/BRIE/2025/769566/EPRS_BRI(2025)769566_EN.pdf
[2] https://www.mckinsey.com/mgi/our-research/the-power-of-one-how-standout-firms-grow-national-productivity