Jomas izpētes vadītājs – ekonomists Andris Liepiņš.
EA2010 eksperti partiju programmu solījumos tautsaimniecības sadaļā vērtēja pasākumus:
- LV saražoto preču un pakalpojumu konkurētspējas paaugstināšanai (darba ražīgums/produktivitāte un jaunu produktu un tehnoloģiju ieviešana, privātās investīcijas P&A; jaunuzņēmumu atbalsts un to atbalsta ekosistēmas veidošana; ārvalstu investīciju piesaiste) un orientāciju uz augstāka ienesīguma preču un pakalpojumu ražošanu;
- valsts/pašvaldību (t.sk., to īpašumā esošo kap sabiedrību) sniegto pakalpojumu izmaksu mazināšanai un kvalitātes pieaugumam; birokrātiskā sloga mazināšanai;
- tautsaimniecībai nozīmīgas transporta un pakalpojumu infrastruktūras attīstība (Rail Baltica projekta ieviešana; transporta nozares attīstība, t.sk., publiskās infrastruktūras izmantošanas efektivitāte, finansēšanas modelis);
- enerģētikas politikā (t.sk., energoapgādes drošības paaugstināšana; OIK ietekmes samazināšana, energoefektivitātes paaugstināšana).
- arvien izteiktākai darbaspēka un prasmju trūkuma mazināšanai;
- valsts pārvaldes spēju vairošanai veikt nepieciešamos pasākums noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas ierobežošana/ēnu ekonomikas apkarošanai.
Nevienā no vērtējamo partiju programmām, t.sk., garajām, nav iekļautas visas augstākminētās tautsaimniecības sadaļā vērtējamās jomas.
Izaicinājumi darba tirgū (darbaspēka pieejamība un prasmes) ir joma, kurā partijas paredz pasākumus, kuri, iespējams, var uzlabot situāciju ilgtermiņā, bet būs nepietiekami nākamā vēlēšanu ciklā ietvaros. Partijas ir izvēlējušās “apiet” tautsaimniecības attīstībai tik nepieciešamo prasmju importu (izņemot Attīstībai/Par!).
Valsts/pašvaldību un to īpašumā esošo kapitālsabiedrību sniegto pakalpojumu pieejamība, to izmaksas un kvalitāte (t.sk., administratīvi teritoriālā reforma; izmaksas tautsaimniecībai, ko rada neefektīvi pārvaldīti valsts un pašvaldību uzņēmumi) EA2010 ekspertu vērtējumā ir virziens, kas nav pietiekami aktualizēts vēlēšanu programmās (lai arī šiem pasākumiem ir tieša ietekme uz budžeta izdevumu bāzes samazināšanu vai izmaksu samazināšanu iedzīvotājiem un tautsaimniecībai kopumā). “Varas partijas” savās programmas izvēlējušās neminēt nepieciešamo administratīvi teritoriālo reformu. Tikai viena partija (JV) min OECD vadlīniju ieviešanu valsts/pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldības uzlabošanai.
Vairākas partijas (Saskaņa, JV, Attīstībai/Par!) programmās paredz pasākumus jaunuzņēmumu ekosistēmas veidošanā, atbalstu mikro/mazajiem uzņēmumiem kā savu prioritāti, bet tikai viena partija (Saskaņa) tieši uzsver ārvalstu tiešo investīciju nozīmi turpmākajā tautsaimniecības attīstībā.
Viena no partijām (Attīstībai/Par!) min modernas industriālās politikas nozīmi, divas partijas (NA, Saskaņa) tieši min tautsaimniecības nozares/jomas, kuru attīstībai prioritāri tiks veltīta uzmanība.
Visas partijas, kurās minēta transporta sadaļa uzsver Rail Baltica projektu nozīmību tautsaimniecības turpmākai attīstībai.
Vairums no partijām kā vienīgo solījumu enerģētikas nozarē min OIK likvidēšanu.
Tikai viena no partijām (NA) programmā skaidri definē, ka valsts pārvaldes spēja apkarot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu ir izaicinājums tautsaimniecības attīstībai.
| Partija | Ilgtspēja | Saturība |
| JKP | 60% | 60% |
| NA | 80% | 90% |
| Saskaņa | 70% | 80% |
| Attīstībai/Par! | 90% | 80% |
| LRA | 60% | 60% |
| JV | 80% | 70% |
| KPV LV | 50% | 50% |
| ZZS | 70% | 70% |
JAUNĀ KONSERVATĪVĀ PARTIJA
Programmā nav formulētu izaicinājumu, mērķu vai vēlamā stāvokļa definējuma, kas saistīti ar tautsaimniecības attīstību. Vienlaikus iekļauti vairāki pasākumi, kas tieši uzlabotu tautsaimniecības konkurētspēju – e-pārvaldība; OIK samazināšana. Atsevišķos gadījumos apšaubāma šo pasākumu praktiskā izpilde (OIK samazināšana gada laikā par 50%) vai tie var nesniegt programmā norādīto rezultātu (dabas gāzes cenas samazināšanās par 30%, izbūvējot alternatīvu gāzes piegādes avotu). Tāpat mehānisks finansējuma palielinājums (piem., zinātnei līdz 1.5%), nesaistot to ar noteiktām reformām, būs tikai papildus izdevumu pozīcija valsts budžetā bez pozitīvas ietekmes uz tautsaimniecības attīstību.
Programmā minēti nozīmīgi konkrēti pasākumi ar mērķi samazināt administratīvo slogu – jauns likums par grāmatvedību, vienkāršota nodokļu politika un licencēšana, pilna grāmatvedības uzskaite EDS. VID, PVD u.c. kontrolējošo iestāžu darbība – uzņēmējdarbības atbalstam.
Pozitīvi, ka minēta augstākās izglītības internacionalizācija (starptautisko mācībspēku piesaiste), bet starptautiskas IKT augstskolas izveide var prasīt daudz laika/resursu pret plānoto rezultātu (jeb kāpēc netērēt šos resursus esošo augstākās izglītības iestāžu pārvaldības uzlabošanai?).
NACIONĀLĀ APVIENĪBA
Īsajā programmā apvienība izvēlējusies koncentrēties uz savam elektorātam svarīgiem jautājumiem, nepaužot solījumus daudzās tautsaimniecības attīstībai svarīgās tēmās. Savukārt, garā programma no izklāsta viedokļa ir veiksmīgi veidota un tajā iekļauts attiecīgas jomas situācijas raksturojums, izaicinājumi, gan arī piedāvāti risinājumi/apsolījumi turpmākai rīcībai. Jāmin, ka vairākas ar tautsaimniecības attīstību saistītas nodaļas ir kvalitatīvi izstrādātas (piemēram, enerģētika un vide, informācijas tehnoloģijas, finanšu sektors, budžeta un nodokļu politika). Apvienība garajā programmā kā vienīgā ietver pasākumus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas ierobežošanai. Apvienība piedāvā koncentrēt resursus atsevišķās Latvijas izaugsmei raksturīgas jomās/nozarēs. Garā programmā līdzīgi kā JKP piedāvā lielo ostu pārvaldības maiņu.
Lai arī kopumā programmas izklāsts un pasākumi ir skaidrs un detalizēts, nav piedāvāts skaidrs risinājums administratīvi teritoriālās reformas jomā, neskatoties uz to, ka partija ilgstoši vadījusi VARAM.
SASKAŅA
Partijas programma kopumā ietver risinājumus esošajiem Latvijas tautsaimniecības izaicinājumiem. Programmas ekonomikas sadaļa balstās uz “3+3plānu”, kas ietver potenciālus riskus attīstības ilgtspējai, ja jomu ietvaros resursi tiek koncentrēti projektos/pasākumos ar zemu sociālekonomisko atdevi, nenotiek kvalitatīva vai pietiekama sadarbība starp privāto un publisko sektoru, kā arī ģeopolitiskās situācija, tranzīta gadījumā, ietekme nav labvēlīga izvēlēto prioritāšu sekmīgai ieviešanai. Pozitīvi vērtējams priekšlikums reģionālās attīstības jomā, veidojot reģionus ap lielajām pilsētām (lai arī trūkst skaidrojums, vai/kā tiks izmanīts esošais administratīvi teritoriālais modelis).
Programmā ietverts plašs pasākumu spektrs, kur atsevišķi pasākumi ir ļoti vispārīgi (bez paskaidrojuma, ko/kā darīs citādi, piemēram, radīsim labvēlīgu režīmu mazajiem uzņēmumiem; izveidosim nacionālo inovāciju sistēmu utt.) vai populistiski (“izbeigsim OIK afēru”) formulēti. Citi pasākumi ļoti konkrēti (atjaunosim Daugavpils lidostu, panāksim, ka tiek sagatavoti 3000 IKT speciālistu) bez skaidra pamatojuma. Administratīvā sloga mazināšanai – izveidosim apvienotas valsts un pašvaldību vienas pieturas aģentūras ir joma, kurā pasākumu jau tiek īstenoti.
Atsevišķu pasākumu ieviešana kā, piemēram, “īstenosim plašu ēku atjaunošanas un energoefektivitātes programmu”, kā Saskaņas piedāvājums šķiet mazticama, ņemot vērā līdz šim ļoti zemo Rīgas pašvaldības interesi dalībai jau esošajās ēku energoefektivitātes programmās;
ATTĪSTĪBAI/PAR!
Programma definē “modernas Latvijas” vīziju un vēlamo stāvokli, t.i., ekonomika ir “zaļa un digitāla”, paredz resursu koncentrāciju 30 centros (vienlaikus samazinot pašvaldību skaitu 3 reizes). Vienlaikus diskutējams ir solījums par ievērojami augstāku nodokļu slogu pret IKP kā arī proaktīvas industriālās politikas nepieciešamība un “īstu savu nozaru” – “nacionālo čempionu” atbalsts. Pēdējo divu solījumu ieviešanā ir riski, ja nav pietiekama valsts pārvaldes kapacitāte vai kvalitatīva sadarbība ar privāto sektoru.
Programmas 4000 zīmju formāts neietver skaidrus pasākumu virzienus kā vēlamo stāvokli sasniegt. Vienlaikus partijas garajā programmā šie virzieni ir skaidrāk definēti. Programmas autori ir veiksmīgi formulējuši vēlamo stāvokli tautsaimniecībā un izklāstījuši virzienus un pasākumus kā šāds stāvoklis panākams.
LATVIJAS REĢIONU APVIENĪBA
Kopsavilkums: tautsaimniecības jomā plašs un deklaratīvs virzienu spektrs bez ievirzes, ko, kad ievēlēšanas gadījumā tautsaimniecības jomā partija vēlas sasniegt vai izmainīt, kas savukārt var ierobežot resursu koncentrāciju jomās ar augstāku sociālekonomisku atdevi un kavēt tautsaimniecības attīstību kopumā. Programmā daudz ir no sērijas “palielināsim, mazināsim vai vienkāršosim”. Kā konkrētākie/ skaidrākie no programmas pasākumiem ir: OIK likvidēšana; pazeminātas PVN likmes ieviešana sabiedriskajai ēdināšanai un likmes saglabāšanai tūrisma pakalpojumiem, mikrouzņēmumu nodokļa 9% likmes atjaunošana.
Programmas vairāki pasākumi, kas saistīti profesionālās izglītības ciešāku sasaisti ar darba tirgu, ēnu ekonomikas apkarošanu, birokrātisko procesu samazināšanu, nodokļu administrēšanas vienkāršošanu atbilst tautsaimniecības ilgtspējīgas attīstības prioritātei, vienlaikus, daudzos no tautsaimniecībai aktuāliem izaicinājumiem nav piedāvāti risinājumi/priekšlikumi.
JAUNĀ VIENOTĪBA
Programma ietver plašu, bet bieži deklaratīvu (piem., “reģionālā politika stipriem novadiem”, “autoceļu tīkla sakārtošana”) pasākumu kopumu. Pasākumi ietver tautsaimniecības konkurētspējas nodrošināšanai raksturīgus, tradicionālus risinājumus – izglītības politikas atbilstība tirgus pieprasījumam, apstākļu radīšana tehnoloģiju un radošās ekonomikas jaunuzņēmumu izaugsmei, kā arī digitalizācijas un inovāciju sekmēšanu. Piedāvāts izvērsts pasākumu kopums administratīvā sloga mazināšanai un pārmaiņām valsts pārvaldes attieksmē pret uzņēmējiem – “atbalstīt, nevis sodīt”, valsts pārvaldes atbalsta funkcijas reģionos, kā arī atsevišķa sadaļa “e‑pārvalde, nulles birokrātija”. Vienīgā partija, kura piemin OECD labas pārvaldības vadlīnijas valsts/pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldē.
POLITISKĀ PARTIJA “KPV LV”
Partija programmā piedāvā ļoti šauru pasākumu kopumu, novērtētas partijas prioritātes tautsaimniecības attīstībai. Ir iekļauti atsevišķi apsolījumi, kas tieši ietekmē tautsaimniecības konkurētspēju – ēnu ekonomikas apkarošana (VID reforma), nodokļu politikas prognozējamība. Tāpat partija uzsver nepieciešamību veikt augstākās izglītības un valsts pārvaldības modeļa izmaiņas, kas var ietekmēt tautsaimniecības konkurētspēju ilgtermiņā.
ZAĻO UN ZEMNIEKU SAVIENĪBA
Iespējams, ka “Premjera partijas” statuss traucējis piedāvāt nākotnes izaicinājumiem atbilstošus risinājumus tautsaimniecības attīstībai. Programma paredz ļoti vispārīgus apsolījumus un būtībā paredz visu darīt kā līdz šim. Pieņemam, programmas autori vadījās pēc principa – nepateikt neko pretrunīgu, kas varētu izraisīt diskusijas un tādējādi negatīvi ietekmēt partijas reitingu pirms vēlēšanām.
Programma neformulē skaidrus izaicinājumus, ar kuriem Latvijas tautsaimniecībai būs jāsaskaras turpmākajos gados, kā arī nav skaidrs, ko partija plāno veikt prioritāri vai papildus no tā, ko sola esošā valdība (un vairākas līdzšinējās valdības). Programma (arī garā) ir piesātināta ar pasākumiem par to, kuru ieviešana bijusi aktuāla jau vairākus gadus.