Finanses partiju programmās

Jomas izpētes vadītājs – finanšu eksperts Māris Avotiņš.

Vērtēts: Makroekonomiskie rādītāji, valsts budžets un valdības ārējais parāds, nodokļu politika, ES fondu izmantošanas politika

Latvija, kā ES dalībvalsts ir apņēmusies ievērot virkni fiskālo rādītāju, kuriem ir jānodrošina valsts ilgtspējīgu attīstību. Tos būs jāievēro arī jebkurai partijai, kas uzvarēs vēlēšanās un veidos jauno valdību. Kā galvenie no tiem ir valsts parāda apjoms nedrīkst pārsniegt 60% no IKP, normāla biznesa cikla laikā valsts budžeta deficīts nedrīkst pārsniegt 3% no IKP un plānotās budžeta deficīta izmaiņas nedrīkst būt lielākas par 0,5% salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Tādēļ ir ļoti svarīgi, ka partija piedāvājot savu programmu un uzskaitot jaunās prioritātes, apzinās arī to ietekmi uz valsts finansēm. Visām partijām Fiskālās disciplīnas padome piedāvāja iesniegt savus aprēķinus par programmās paredzēto iniciatīvu ietekmi uz valsts budžetu. Ja partija ir iesniegusi informāciju Fiskālās disciplīnas padomei, tas tiek ņemts vērā un vērtēts kā papildus 10% programmas Ilgtspējas novērtējumā.

Visas vērtējamās partijas plāno pakāpenisku valsts ārēja parāda samazināšanu attiecībā pret IKP. Visas partijas plāno sabalansētu budžetu ar budžeta deficītu 0.5% līdz 1.5%. Neviena partija neparedz detalizētu stratēģiju ES fondu apguvē un to ietekmi uz tautsaimniecības attīstību.

Izvērtējot visu partiju programmas visaugstāko vērtējumu ir saņēmusi Jaunā konservatīvā partija, kas ir ļoti detalizēti izvērtējusi savu programmā minēto iniciatīvu realizācijas ietekmi uz valsts budžetu. Galvenais izaicinājums ir programmas realizācija, jo virkne reorganizāciju un pakalpojumu kvalitātes uzlabošanas iniciatīvu dos pozitīvu efektu vidējā termiņa, tomēr īstermiņa saistās ar papildus izdevumiem, nevis izdevumu samazinājumu. Attīstībai/Par! programma, dod ļoti skaidru vīziju, par plānoto virzību. Partija paredz būtisku nodokļu sloga pieaugumu, galvenokārt, apkarojot ēnu ekonomiku un palielinot akcīzes nodokli. Plānojot palielināt nodokļu slogu, tā lielākā daļa tiek izlietota veselības aizsardzībai, kas ir būtiski, tomēr svarīga ir arī modernas ekonomikas attīstība. Un trešajā vietā ir Zaļo un Zemnieku savienība – programmā ir uzskaitītas daudzas prioritārās jomās – veselības aprūpe, izglītības reforma, zinātnes atbalsts, labu darba vietu izveide, valsts pārvaldes reformas. Programmā netiek plānoti jauni ienākumu avoti, tāpēc rodas iespaids, ka partijas programma ir turpināsim darīt visu kā līdz šim arī nākošajos četros gados.

Būtiskākie trūkumi citu partiju programmās ir saistīti ar nespēju vai nevēlēšanos piedāvāt iespējamos finansējuma avotus savu iniciatīvu finansēšanai, visspilgtāk Saskaņa piedāvājums. Vai arī koncentrēšanās uz noteiktu vēlētāju segmentu un neiedziļināšanos visas valsts izaicinājumos, kā piemēram Latvijas Reģionu Apvienība.

 

Vērtējuma metodika – ŠEIT

 

Partija Ilgtspēja Saturība
Jaunā konservatīvā partija 90% 80%
Nacionālā apvienība 70% 60%
Saskaņa 60% 60%
Attīstībai/Par! 70% 80%
Latvijas Reģionu Apvienība 60% 60%
Jaunā VIENOTĪBA 70% 60%
Politiskā partija “KPV LV” 60% 40%
Zaļo un Zemnieku savienība 80% 60%

Katras partijas programmas vērtējumi CVK piešķirtajā sarakstu numuru secībā:

 

JAUNĀ KONSERVATĪVĀ PARTIJA

Realizējot programmu, tiek plānots pakāpeniski samazināt valsts parāda apjomu pret IKP, valsts budžeta deficītam palielinoties līdz 1,4%. Partija neplāno palielināt kopējo nodokļu slogu un saglabāt to esošajā līmenī nedaudz virs 30%. Īsā programma izstrādāta ļoti detalizēti un sagatavota detalizēta plānoto darbību ietekme uz valsts budžetu. Lielākais efekts uz valsts budžeta ienākumiem un izdevumiem ir sociālajā sfērā – ieviešot ģimenes valsts pabalstus par bērniem, kas palielinās valsts budžeta izdevumus par 500 milj. EUR 4 gadu laikā un minimālās algas un neapliekamā minimuma palielināšana algai un pensijai līdz 500 EUR samazinās valsts budžeta ienākumus par 820 milj. EUR. Partija paredz ievērojamu finansējumu zinātnei – 500 milj. EUR četru gadu laikā. Galvenie finansēšanas avoti plānotajam ir šādi: papildus nodokļu, maksu ieviešana (400 milj. EUR), valsts pārvaldes izdevumu optimizācijas (200 milj. EUR), ēnu ekonomikas apkarošanas (200 milj. EUR), dzelzceļa elektrifikācijas projekta pārtraukšanas (135 milj. EUR). Galvenais izaicinājums ir programmas realizācija, jo virkne reorganizāciju un pakalpojumu kvalitātes uzlabošanas iniciatīvu dos pozitīvu efektu vidējā termiņa, tomēr īstermiņa saistās ar papildus izdevumiem, nevis izdevumu samazinājumu.

 

NACIONĀLĀ APVIENĪBA

Partijas programma faktiski paredz stabilu nodokļu sistēmu. Valsts budžeta deficītu un valsts parādu apjomu saskaņa ar šobrīd valdības plānoto. Partija arī neparedz jaunus ieņēmumu avotus, lai finansētu jaunos virzienus programmā. Papildus tiek plānots papildus finansējums aizsardzībai 1 miljards EUR četru gadu laikā un mājokļu programmai un NĪN atvieglojumiem 208 milj. EUR un sociālo iemaksu veikšanai pensiju kapitālā bērnu kopšanas laikā 185 milj. EUR. Tomēr netiek paredzēts papildus finansējums izglītības, veselības aizsardzības un darba tirgus izaicinājumu risināšanai. Netiek arī piedāvāts savs redzējums budžeta ienākumu palielināšanai.

 

SASKAŅA

Partijas programmā ir minētas vairākas būtiskas prioritātes kas prasīs ievērojamus papildus līdzekļus, tos iegūstot vai nu pārdalot esošo budžetu vai arī palielinot budžeta ienākumus. Kā būtiskākās ir izglītības finansējums 6% no IKP, veselības aprūpes finansējums 7% no IKP, degvielas akcīzes nodokļa pārdale autoceļiem. Tiek plānoti arī papildus līdzekļi pensiju indeksācijai un bezmaksas sabiedriskajam transportam. Tomēr partijas programmā nav atrodams redzējums par finansēšanas avotiem vai uzskatītas jomas, kur finansējums tiks ievērojami samazināts. Ņemot vērā, ka dalība ES mums uzliek par pienākumu arī veidot sabalansētu budžetu, tad jāsecina, ka liela daļa šo solījumu ir populistiski un nav plānota to realizācija, vai arī programmā netiek minētas jomas, kur finansējums tiks krasi samazināts.

 

ATTĪSTĪBAI/PAR!

Realizējot programmu tiek plānota agresīva nodokļu sloga palielināšana līdz 35% no IKP, savukārt detalizējot veicamās darbības līdz 33.3% četru gadu laikā. Realizējot programmu tiek plānots neliels budžeta deficīts vidēji 0.5% četru gadu laikā. Programma paredz ievērojamu finansējumu veselības aizsardzībai papildus 1,75 miljardi EUR četru gadu laikā. To plānots finansēt palielinot akcīzes nodokļa ieņēmumus par 780 miljoniem EUR, dabas resursu nodokli par 200 milj. EUR un apkarojot ēnu ekonomiku 1,55 miljards EUR, kas faktiski nozīmē arī papildus nodokļu ienākumus. Minimālās algas un neapliekamā minimuma palielināšana tiek plānota ar neitrālu fiskālo efektu. Tiek plānota izglītības reforma, kas to realizācijas laikā nākošajos četros gados prasīs papildus finansējumu 290 milj. EUR. Lielākais programmas izaicinājums ir realizēt plānoto nodokļu palielinājumu, vienlaicīgi realizējot programmā minēto vīziju, jo plānojot ļoti būtiski palielināt nodokļu slogu, tā lielākā daļa tiek izlietota veselības aizsardzībai, kas ir būtiski, tomēr svarīga ir arī modernas ekonomikas attīstība.

 

LATVIJAS REĢIONU APVIENĪBA

Partija nav sagatavojusi detalizētus aprēķinus kā projekta realizācija ietekmēs valsts budžetu un kā plānotie papildus izdevumi tiks finansēti. Programmā ir uzskaitītas virkne prioritāru jomu, kā ēnu ekonomikas un birokrātijas mazināšana. Izmaiņas IIN piemērošanā algām un pensijām. Kā arī pensiju otro līmeni ir piedāvāts mantot. Programma minēts arī ka nodokļu sistēmai ir jābūt stabilai ilgtermiņa. Programmā ir paredzēta virkne nodokļu samazinājumu. Programma pamatā apskata tikai reģionu problemātiku un plānotie finansēšanas avoti netiek detalizēti apskatīti.

 

JAUNĀ VIENOTĪBA

Partijas programma paredz sabalansētu budžetu ar vidējo budžeta deficītu 0,5% četru gadu laikā un valsts parāda īpatsvara samazināšanos līdz 34,9% no IKP. Partija paredz papildus pakāpeniski palielināt finansējumu aizsardzībai līdz 2,5% no IKP, kam papildus nepieciešams finansējums 385 milj. EUR četru gadu laikā. Kā arī papildus finansējumu 440 milj. EUR veselības aprūpes uzlabošanai. Autoceļu tīkla sakārtošanai tiek plānoti papildus 220 milj. EUR. Papildus finansēšanas avoti ir ēnu ekonomikas apkarošana 160 milj. EUR četru gadu laikā un nodokļu reforma 210 milj. EUR apmērā. Partija paredz ievērojamu aktivitāšu skaitu, kas nodrošinātu valsts ilgtspējīgu attīstību, tomēr vērtējot detalizētāk veicamos pasākumus un to finansēšanas avotus var secināt, ka ieviešot visas partijas prognozētās aktivitātes ienākumu palielināšanai, tas ir tikai 0,8% no plānotajiem budžeta ienākumiem, kas rada šaubas par spēju realizēt plānotās programmas iniciatīvas.

 

POLITISKĀ PARTIJA “KPV LV”

Izvērtējot partijas programmu nākas secināt, ka nav iespējams novērtēt programmas ietekmi uz valsts ilgtspējīgu attīstību, jo partija nav spējusi veikt savas programmas ietekmi un valsts budžetu un sagatavot datus Fiskālās disciplīnas padomei. Partijas programma paredz izveidot jaunu, efektīvāku nodokļu sistēmu, atcelt NĪN pensionāriem vai samazināt medikamentu cenas, tomēr netiek piedāvāti risinājumi un plānoto aktivitāšu finansēšanas avoti.

 

ZAĻO UN ZEMNIEKU SAVIENĪBA

Programma paredz turpināt veidot sabalansētu budžetu un prognozējamu nodokļu sistēmu. Programmā ir uzskaitītas daudzas prioritārās jomās – veselības aprūpe, izglītības reforma, zinātnes atbalsts, labu darba vietu izveide, valsts pārvaldes reformas. Tomēr ņemot vērā, ka programmā nav kvantificējamu mērķu, tad nav iespējams novērtēt partijas ambīcijas. Programmā netiek plānoti jauni ienākumu avoti, tāpēc rodas iespaids, ka partijas programma ir turpināsim darīt visu kā līdz šim arī nākošajos četros gados.