Ekonomistu apvienība 2026. gadā jau desmito reizi vērtēja politisko partiju piedāvājumu pirms Saeimas vēlēšanām. Šoreiz vērtējums tika paplašināts un veidots trīs daļās: tika analizētas partiju ekonomiskās programmas, atbildes uz vienādiem ekonomikas politikas jautājumiem, kā arī izvirzītie līderi un potenciālās ekonomikas vadības komandas.

Lai trīs atšķirīgajās metodikās iegūtos rezultātus varētu salīdzināt, visu daļu gala vērtējumi tika pārrēķināti vienotā 10 punktu skalā. Kopvērtējumā partiju programmas veido 30%, atbildes uz ekonomikas politikas jautājumiem — 30%, bet līderu un ekonomikas vadības komandu vērtējums — 40%.

Laba programma pati par sevi vēl negarantē tās īstenošanu — tam nepieciešama arī profesionāla un rīcībspējīga vadības komanda. Vienlaikus arī spēcīgi līderi nevar īstenot kvalitatīvu ekonomisko politiku, ja nav skaidra, pārdomāta un īstenojama plāna.

Galvenais komentārs par rezultātiem

Jaunās Vienotības pieredzējušajai komandai, kas dažādos valdību sastāvos strādājusi kopš 2010. gada, nopietnu konkurenci rada Andra Kulberga kā Ministru prezidenta amata kandidāta vadītais Apvienotā saraksta piedāvājums. Abām partijām ir spēcīgākais kopējais ekonomiskās politikas piedāvājums, tomēr arī to vērtējums nav izcils — attiecīgi 7,6 un 7,4 punkti 10 punktu skalā.

Tālāk seko Progresīvie un Nacionālā apvienība. To piedāvājumi balstīti atšķirīgos ideoloģiskos pieņēmumos: Progresīvie pārstāv sociāldemokrātisku, bet Nacionālā apvienība — nacionālkonservatīvu skatījumu. Abas partijas savas prioritātes argumentē, tomēr kopvērtējumu pazemina nepilnīgs fiskālais pamatojums, ieviešanas mehānismi vai līderu pieredzes ierobežojumi.

ZZS sasniedza vidēju rezultātu un kopvērtējumā ierindojās 5. vietā. Tās piedāvājumu raksturo centriska un agrāra ievirze ar uzsvaru uz reģioniem un lauksaimniecību.

MMN īpaši spēcīgi nostartēja jautājumu sadaļā, iegūstot 3. vietu, taču līderu un ekonomikas ekspertu komandu daļā ierindojās 7. vietā; kopvērtējumā partija ir sestā.

Latvija pirmajā vietā un Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši piedāvāja ekonomiskās politikas risinājumus ar izteikti populistiskiem elementiem. Vairāki solījumi nebija pietiekami pamatoti ar fiskāliem aprēķiniem, skaidru finansējuma avotu un īstenošanas mehānismu, bet potenciālo līderu un ekonomikas vadības komandu piedāvājums nebija pietiekami pārliecinošs, lai kompensētu programmu un atbilžu trūkumus.

Kā veidots kopvērtējums

Kopvērtējums aprēķināts pēc formulas: programmu vērtējums × 30% + jautājumu vērtējums × 30% + līderu un ekonomikas vadības komandas vērtējums × 40%. Lielāks svars piešķirts līderu sadaļai, jo profesionāla un rīcībspējīga komanda ir izšķiroša programmas īstenošanai.

Pārrēķins vienotā skalā tika izmantots tikai gala salīdzinājumam. Tas nemaina faktu, ka katrā posmā izmantota atšķirīga metodika un vērtēti atšķirīgi partiju piedāvājuma aspekti. Kopvērtējums nav vēlēšanu rekomendācija; tas ir strukturēts ekonomiskā piedāvājuma kvalitātes, pamatotības un īstenošanas kapacitātes salīdzinājums.

Trīs vērtēšanas daļu salīdzinājums

Neviena partija kopvērtējumā nesasniedza 8 punktus. Tas norāda, ka pat spēcīgākajiem piedāvājumiem saglabājas būtiski trūkumi — galvenokārt fiskālā pamatojuma, prioritāšu, reformu ieviešanas mehānismu vai līderu pieredzes ziņā.

Kopvērtējums

Detalizētie vērtējumi

Ko rāda partiju kopaina

Jaunā Vienotība un Apvienotais saraksts ieņem pirmās divas vietas un uzrāda vislīdzsvarotāko sniegumu visās trīs daļās. JV priekšrocība ir spēcīgākā programmas daļa un pieredzējusi institucionālā komanda, bet AS — visaugstākais rezultāts jautājumu sadaļā un daudzveidīga ekonomikas vadības komanda.
Progresīvie ierindojas trešajā vietā. Partijai ir spēcīga līderu komanda un iekšēji konsekvents, sociāldemokrātisks ekonomikas redzējums, taču kopvērtējumu samazina plašāka valsts loma ekonomikā un nepietiekami skaidri fiskālie ierobežojumi.
Nacionālā apvienība saglabā stabilu ceturto vietu ar izteiktu fokusu uz drošību, ģimeni un nacionālajām prioritātēm. Zemāku rezultātu galvenokārt nosaka nepietiekams plašo atbalsta pasākumu fiskālais pamatojums un ierobežota pierādīta transformāciju līderība.
Zaļo un Zemnieku savienība uzrāda vienmērīgu, bet vidēju sniegumu. Partijas stiprā puse ir reģionu, lauksaimniecības un praktiskās tautsaimniecības jautājumi, savukārt vājāk izteikts ir vienots valsts mēroga ekonomikas transformācijas redzējums.
Mēs mainām noteikumus rezultāti starp posmiem atšķiras visvairāk: 3. vieta jautājumu sadaļā, bet 7. vieta līderu daļā. Tas liecina par idejiski skaidru reformu piedāvājumu, kuru pagaidām nepapildina līdzvērtīga valdības un valsts pārvaldes vadības pieredze.
Latvija pirmajā vietā un Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši atrodas kopvērtējuma lejasdaļā. Rezultātu pazemina fiskāli nepamatoti vai savstarpēji grūti savienojami solījumi, administrēta tirgus risinājumi un nepietiekami pārliecinošs līderu piedāvājums.

Vērtēšanas 1. daļa Partiju ekonomiskās programmas

Pirmajā posmā tika vērtēts programmu saturīgums, konkrētība, finansiālā sabalansētība un iekšējā konsekvence. Augstāko rezultātu saņēma Jaunā Vienotība — 8,13 punkti, tai sekoja Apvienotais saraksts ar 7,25 punktiem un Progresīvie ar 7,13 punktiem. Visu programmu kopējais vājākais aspekts bija finansiālā sabalansētība: solījumiem bieži nebija norādīts ticams finansējums vai reālistisks izdevumu samazināšanas ceļš.

Vērtēšanas 2. daļa Atbildes uz ekonomikas politikas jautājumiem

Otrajā posmā visas partijas atbildēja uz vienādiem jautājumiem deviņos blokos. Tika vērtēta atbilžu konkrētība, fiskālās ietekmes pamatojums, institucionālais dizains, izmērāmi rezultāti un īstenojamība. Rezultāti no sākotnējās 0–5 punktu skalas pārrēķināti 10 punktu skalā. Visaugstāk novērtētas Apvienotā saraksta atbildes — 7,94 punkti, kam seko Jaunā Vienotība ar 7,76 punktiem un Mēs mainām noteikumus ar 7,48 punktiem.

Partijas kopumā spēja identificēt Latvijas tautsaimniecības būtiskākās problēmas, taču tām bieži pietrūka skaidru prioritāšu, izmaksu aprēķinu un finansējuma avotu. Spēcīgākais jautājumu bloks kopumā bija uzticēšanās un tiesiskums, bet vājākais — demogrāfija.

Vērtēšanas 3. daļa Līderi un ekonomikas vadības komandas

Trešajā posmā tika vērtēti partiju izvirzītie Ministru prezidenta, ekonomikas ministra un finanšu ministra amata kandidāti un potenciālās ekonomikas vadības komandas. Kandidāti tika analizēti pēc profesionālās attīstības, pieredzes dažādos sektoros, starptautiskās pieredzes, spējas pieņemt nepopulārus lēmumus, stratēģiskā redzējuma un reputācijas. Arī šīs daļas rezultāti pārrēķināti vienotā 10 punktu skalā.

Komandu vērtējumā Jaunā Vienotība, Progresīvie un Apvienotais saraksts ieguva vienādu rezultātu — 7,1 punktu. Augstāk novērtētie individuālie kandidāti bija Arvils Ašeradens — 8,6 punkti, Māris Kučinskis — 8,3 punkti un Andris Kulbergs — 7,8 punkti. Vērtējums vienlaikus parādīja, ka salīdzinoši maz kandidātu var uzrādīt publiski pierādāmu pieredzi sarežģītu un nepopulāru lēmumu pieņemšanā.

Galvenie secinājumi

Līdzsvarotākais piedāvājums kopvērtējumā ir Jaunajai Vienotībai un Apvienotajam sarakstam, taču arī to rezultāts nepārsniedz 8 punktus.
Nepietiekama fiskālā sabalansētība ir raksturīga gandrīz visām partijām: nodokļu samazinājumi un jauni izdevumi reti tiek savienoti ar skaidru finansējuma avotu un četru gadu fiskālo ietekmi.
Atšķirība starp idejām un izpildes kapacitāti vislabāk raksturo MMN rezultāts — spēcīgas atbildes uz jautājumiem, bet salīdzinoši vājāks līderu un valdības pieredzes piedāvājums.
Pieredze nav automātiski uzskatāma par priekšrocību, taču pašreizējā vērtējumā tieši ilgstoša valdības, starptautiskā un vadības pieredze bieži noteica augstāku rezultātu.
Trīsdaļīgā pieeja apliecina nepieciešamību vēlētājiem skatīt programmu, konkrētas atbildes un līderu komandu kopā, nevis vērtēt tikai vienu no šiem elementiem.