Ekonomistu apvienība, turpinot līdzšinējo tradīciju pirms Saeimas vēlēšanām analizēt politisko partiju piedāvājumu, 2026. gadā ir veikusi populārāko vēlēšanu sarakstu ekonomisko programmu izvērtējumu.
Šis ir pirmais posms no trijiem plašākā partiju vērtēšanas projektā. Tādēļ Ekonomistu apvienības vērtējumā atsevišķi tiks analizētas gan partiju ekonomiskās programmas, gan atbildes uz nozarēm svarīgiem jautājumiem, gan to izvirzītie līderi un potenciālā valdības komanda.
Laba programma pati par sevi vēl negarantē tās īstenošanu — tam nepieciešama arī profesionāla un rīcībspējīga vadības komanda. Vienlaikus arī spēcīgi līderi nevar īstenot kvalitatīvu ekonomisko politiku, ja nav skaidra, pārdomāta un īstenojama plāna.
Analīzes centrā ir nevis partiju politiskā pievilcība vai ideoloģiskā pozīcija, bet programmu ekonomiskā kvalitāte un izpildāmība. Vērtēta ekonomikas un tautsaimniecības politika, nodokļi, investīcijas, produktivitāte, uzņēmējdarbības vide, valsts pārvalde un fiskālā politika.
Edmunda Krastiņa komentārs par 2026. gada populārāko sarakstu programmām
Programmas salīdzinājumā ar iepriekšējām vēlēšanām ir kļuvušas kvalitatīvākas. Tam, manuprāt, ir divi iemesli.
- Pirmkārt, vēlēšanu likuma grozījumi tagad dod iespēju iesniegt 2,5 reizes garākus tekstus. Tas ļauj partijām plašāk izklāstīt savus nodomus un priekšlikumus.
- Otrkārt, pirmoreiz vēlēšanu vēsturē ir pieejami jaudīgi rīki programmu izstrādei.
Taču kvalitatīvākas programmas automātiski negarantē kvalitatīvu rīcībpolitiku pēc vēlēšanām. Vismaz tik ilgi, kamēr lēmumu pieņemšanai nebūs pieejami tikpat kvalitatīvi rīki kā programmu izstrādei.
Lielākais trūkums visās analizētajās programmās ir to finansiālā nesabalansētība.
Tajās vai nu nav solījumu mazināt valdības izdevumus, vai, gluži pretēji, ir solījumi tos būtiski palielināt. Tāpat nav norādīti reālistiski ieņēmumu palielināšanas ceļi.
Arī tās partijas, kuras sola mazināt budžeta deficītu vai pat sasniegt bezdeficīta budžetu, to dara galvenokārt deklaratīvi. Īpaši tas attiecināms uz tām partijām, kuras jau ilgstoši atradušās pie varas un kuru līdzšinējā rīcība ir pretrunā programmās solītajam.
Edmunds Krastiņš
Kā tika veikts programmu izvērtējums?
Analīzei tika izmantoti četri mākslīgā intelekta modeļi — Claude, ChatGPT, Gemini un Z.ai.
Lai mazinātu viena vērtētāja vai viena mākslīgā intelekta modeļa interpretācijas ietekmi uz gala rezultātu, visām programmām tika piemērota vienota Ekonomistu apvienības izstrādāta vērtēšanas metodoloģija un identisks uzdevums.
Pilns AI modeļiem dotais vērtēšanas uzdevums pieejams šeit. – Ekonomistu apvienības partiju vērtēšanas projekts 2026 prasījums
Visi četri modeļi katru partijas programmu vērtēja pēc vienas un tās pašas četru pamatkritēriju sistēmas:
- Saturīgums — cik pilnīgi programma aptver būtiskākās Latvijas ekonomikas problēmas un attīstības jautājumus.
- Konkrētība — vai izvirzītajiem mērķiem un solījumiem ir norādīti konkrēti īstenošanas instrumenti.
- Finansiālā sabalansētība — vai solījumiem ir identificējams un ticams finansējums un vai ir ņemta vērā to ietekme uz valsts budžetu.
- Iekšējā konsekvence — vai programmas priekšlikumi savā starpā veido loģisku un savstarpēji saskanīgu ekonomiskās politikas modeli.
Katrs kritērijs tika vērtēts 10 punktu skalā. Partijas gala rezultāts ir četru AI modeļu piešķirto kopvērtējumu vidējais.
Papildus katram modelim tika lūgts, balstoties uz programmas faktisko saturu, raksturot tās ekonomiski politisko ideoloģisko ievirzi, nevis tikai izmantot pašas partijas deklarēto politisko pozicionējumu.
Kopējais četru AI modeļu vērtējums
Rezultāti rāda salīdzinoši stabilu kopainu ranga augšējā un apakšējā daļā. Jaunā Vienotība visos četros vērtējumos atrodas starp līderiem, savukārt SV/AJ un LPV visos modeļos saņem salīdzinoši zemus vērtējumus.
Būtiski, ka atsevišķos gadījumos dažādu AI modeļu vērtējumi ievērojami atšķiras. Visizteiktāk tas redzams MMN, kā arī daļēji ZZS vērtējumā. Tas parāda, ka programmas rezultātu būtiski ietekmē tas, cik lielu svaru konkrētais modelis piešķir detalizēti formulētiem reformu priekšlikumiem salīdzinājumā ar to fiskālo segumu, institucionālo izpildāmību un programmas kopējo ekonomisko arhitektūru.
Tieši tādēļ Ekonomistu apvienība gala vērtējumā izmanto četru neatkarīgu AI modeļu vidējo rezultātu, nevis viena modeļa vērtējumu.
Atsevišķo AI modeļu vērtējumi
Claude vērtējums
Galvenais Claude secinājums: visaugstāk tiek vērtētas programmas, kurās ekonomiskie priekšlikumi ir savienoti ar vismaz daļēji identificējamu fiskālo enkuru. AS priekšrocība ir bezdeficīta bāzes budžeta mērķis, savukārt JV — valsts parāda ierobežojums un fiskālo noteikumu ievērošana. Claude salīdzinoši augstu novērtē arī MMN par nulles budžeta, deregulācijas un valsts aparāta samazināšanas priekšlikumiem.
ChatGPT vērtējums
Galvenais ChatGPT secinājums: programmu sistemātiski vājākais posms ir finansiālā sabalansētība. JV un AS izceļas ar salīdzinoši skaidrākiem fiskālajiem enkuriem. MMN ieņem augstu vietu programmas konkrētības dēļ, savukārt LPV un SV/AJ rezultātu būtiski samazina plašu nodokļu samazinājumu kombinēšana ar jauniem izdevumiem bez pietiekama fiskālā seguma.
Gemini vērtējums
Galvenais Gemini secinājums: JV ir izteikts līderis, jo programma tiek vērtēta kā vispilnīgākā un fiskāli disciplinētākā. Progresīvie saņem augstu vērtējumu par programmas iekšējo konsekvenci un identificētiem papildu ieņēmumu avotiem. Savukārt MMN un SV/AJ Gemini vērtē ievērojami kritiskāk nekā Claude un ChatGPT, uzskatot, ka to reformu un nodokļu priekšlikumiem trūkst pietiekama fiskālā un institucionālā pamatojuma.
Z.ai vērtējums
Galvenais Z.ai secinājums: JV ir vienīgā programma, kuru modelis raksturo kā samērā pilnvērtīgu makroekonomiskās un fiskālās politikas piedāvājumu. NA un Progresīvie augstāk novērtēti galvenokārt par programmu iekšējo konsekvenci, savukārt ZZS, MMN un SV/AJ modelis kritizē par nepietiekamu ekonomiskās izaugsmes mehānismu un fiskālā seguma izstrādi.