15. Saeimas vēlēšanu partiju ekonomisko programmu izvērtējums (2026. gads)

1. SUVERĒNĀ VARA / APVIENĪBA JAUNLATVIEŠI

• Galvenās pamatnostādnes: Valsts administratīvā un regulatīvā sloga krasi samazināšana, energoresursu cenu mākslīga ierobežošana, vietējā tirgus protekcionisms, valsts izdevumu un birokrātijas radikāla samazināšana.
• Faktiskā ekonomiski politiskā ideoloģija: Nacionālsaimniecisks populisms un protekcionisms.
• Būtiskākie attīstības priekšlikumi: Atvieglojumi mazajam biznesam un mikrouzņēmumiem, kā arī prasību vienkāršošana vietējiem ražotājiem un lauksaimniekiem.
• Būtiskākie ekonomiskie un fiskālie riski: Nereālistiski solījumi vienlaikus samazināt nodokļus un saglabāt sociālās garantijas, draudi fiskālajai disciplīnai un risks izolēties no ES vienotā tirgus regulējuma.

Vērtējums pa kritērijiem

• Saturīgums (4/10): Programma skar atsevišķas tautsaimniecības problēmas, taču tajā trūkst visaptveroša skatījuma uz makroekonomisko stabilitāti, inovācijām un augstākās pievienotās vērtības nozarēm.
• Konkrētība (3/10): Dominē vispārīgi lozungi un politiski paziņojumi, trūkstot skaidri izstrādātiem likumdošanas un nodokļu administrēšanas mehānismiem.
• Finansiālā sabalansētība (2/10): Piedāvātajām nodokļu atlaidēm un cenu subsidiesīšanai nav norādīti reāli finansējuma avoti vai kompensējošie pasākumi budžetā.
• Iekšējā konsekvence (4/10): Nodokļu ieņēmumu krasa samazināšana ir pretrunā ar solījumiem palielināt valsts pabalstus un atbalsta programmas iedzīvotājiem.

2. Mēs mainām noteikumus (MMN)

• Galvenās pamatnostādnes: Valsts pārvaldes nodokļu un administratīvā aparāta krasa optimizācija, nodokļu sistēmas radikāla vienkāršošana un atvieglojumi jaunajiem uzņēmumiem.
• Faktiskā ekonomiski politiskā ideoloģija: Anti-sistēmisks libertārisks populisms.
• Būtiskākie attīstības priekšlikumi: Birokrātiskā sloga mazināšana uzņēmējdarbības uzsākšanai un valsts tēriņu stingra revīzija.
• Būtiskākie ekonomiskie un fiskālie riski: Krasa budžeta ieņēmumu samazināšanās nodokļu eksperimentu dēļ, valsts pamatfunkciju nodrošināšanas riski un institucionālā nestabilitāte.

Vērtējums pa kritērijiem

• Saturīgums (4/10): Uzsvars tiek likts uz atsevišķām skaļām reformām uzņēmējdarbības vidē, ignorējot fiskālās politikas ilgtspēju un eksporta veicināšanu.
• Konkrētība (3/10): Priekšlikumiem trūkst solis-pa-solim izstrādāta ieviešanas plāna un tiesiskā rāmja aprēķinu.
• Finansiālā sabalansētība (2/10): Trūkst jebkādu fiskālo aprēķinu par to, kā nodokļu likmju samazinājums tiks kompensēts valsts budžeta ieņēmumos.
• Iekšējā konsekvence (4/10): Brīvā tirgus un efektivitātes aicinājumi bieži nonāk pretrunā ar piedāvāto radikālo valsts iejaukšanos institūciju darbībā.

3. Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS)

• Galvenās pamatnostādnes: Reģionālā attīstība, lauksaimniecības un mežsaimniecības nozaru stiprināšana, investīcijas reģionu infrastruktūrā un mērena nodokļu politika.
• Faktiskā ekonomiski politiskā ideoloģija: Agrārs centrisms un mērens protekcionisms.
• Būtiskākie attīstības priekšlikumi: Atbalsta palielināšana vietējiem lauksaimniecības pārstrādātājiem, ceļu un reģionālās infrastruktūras sakārtošana, atvieglojumi uzņēmējdarbībai reģionos.
• Būtiskākie ekonomiskie un fiskālie riski: Pārmērīga paļaušanās uz ES fondiem un tradicionālajām nozarēm, inovāciju un tehnoloģiskā lēciena nepietiekamība.

Vērtējums pa kritērijiem

• Saturīgums (7/10): Plaši aprakstīta reģionālā politika, lauksaimniecība un infrastruktūra, taču pietrūkst padziļināta redzējuma par augsto tehnoloģiju un zinātnes attīstību.
• Konkrētība (6/10): Definētas skaidras prioritātes lauku un nozaru atbalstam, taču atsevišķi mehānismi finanšu un banku sektora piesaistei ir vispārīgi.
• Finansiālā sabalansētība (6/10): Paļaujas uz esošo ES fondu sadali un budžeta pārdali, nespējot skaidri parādīt jaunu iekšējo ieņēmumu avotu radīšanu.
• Iekšējā konsekvence (7/10): Programma ir saskaņota ar partijas tradicionālo vērtību bāzi un reģionālā atbalsta uzstādījumu.

4. Nacionālā apvienība (NA)

• Galvenās pamatnostādnes: Nacionālā drošība un aizsardzības industrijas attīstība, demogrāfiskais atbalsts ģimenēm, enerģētiskā neatkarība un vietējā kapitāla stiprināšana.
• Faktiskā ekonomiski politiskā ideoloģija: Nacionālkonservatīvs sociālais tirgus modelis.
• Būtiskākie attīstības priekšlikumi: Vietējās militārās rūpniecības pasūtījumu paplašināšana, enerģētikas pašnodrošinājuma veicināšana un atbalsta programmas mājokļu pieejamībai.
• Būtiskākie ekonomiskie un fiskālie riski: Augsts fiskālais spiediens uz budžetu demogrāfisko pabalstu dēļ un darbaspēka deficīta saasināšanās stingras imigrācijas politikas dēļ.

Vērtējums pa kritērijiem

• Saturīgums (7/10): Detalizēti izstrādāti aizsardzības industrijas, enerģētikas un demogrāfijas bloki, bet vājāks ir vispārējais nodokļu reformu un investīciju piesaistes plāns.
• Konkrētība (6/10): Drošības un mājokļu jomās piedāvāti konkrēti risinājumi, kamēr citās tautsaimniecības nozarēs tie saglabājas deklaratīvā līmenī.
• Finansiālā sabalansētība (6/10): Izdevumu pieaugums aizsardzībai un pabalstiem balstās uz vispārējās izaugsmes prognozēm, kas var radīt spriedzi budžetā.
• Iekšējā konsekvence (8/10): Piedāvātie ekonomiskie risinājumi cieši saskan ar deklarēto nacionālkonservatīvo ideoloģiju un prioritātēm.

5. APVIENOTAIS SARAKSTS (AS)

• Galvenās pamatnostādnes: Krīžu vadības un drošības stiprināšana, birokrātijas samazināšana, industriālā attīstība, enerģētiskā pašpietiekamība un reģionu ekonomiskā aktivizēšana.
• Faktiskā ekonomiski politiskā ideoloģija: Reģionāli nozaru centrisms un tehnokrātisks pragmatisms.
• Būtiskākie attīstības priekšlikumi: Aizsardzības iepirkumu lokalizācija, birokrātiskā sloga audits un enerģētikas/infrastruktūras pārvaldības optimizācija.
• Būtiskākie ekonomiskie un fiskālie riski: Interešu konfliktu riski starp atsevišķām nozaru grupām un fiskālā elastīguma mazināšanās apjomīgu infrastruktūras saistību dēļ.

Vērtējums pa kritērijiem

• Saturīgums (8/10): Padziļināts skatījums uz rūpniecību, enerģētiku, infrastruktūru un valsts pārvaldes efektivitāti.
• Konkrētība (7/10): Piedāvāti praktiski un tehnokrātiski instrumenti uzņēmējdarbības vides uzlabošanai un birokrātijas samazināšanai.
• Finansiālā sabalansētība (6/10): Paredzēta resursu pārdale un efektivitātes pieaugums, taču trūkst detalizētas budžeta ieņēmumu bilances.
• Iekšējā konsekvence (7/10): Programma uzrāda labu iekšējo loģiku, kaut arī dažādo pārstāvēto nozaru intereses var radīt savstarpēju spriedzi.

6. LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ (LPV)

• Galvenās pamatnostādnes: Agresīva privāto un valsts investīciju piesaiste, nodokļu likmju samazināšana, liela mēroga infrastruktūras projekti un valsts parāda piesaiste attīstībai.
• Faktiskā ekonomiski politiskā ideoloģija: Biznesa populisms un valsts intervencionisms.
• Būtiskākie attīstības priekšlikumi: Ambiciozas investīciju piesaistes programmas, privātās-publiskās partnerības veicināšana un administratīvo šķēršļu noņemšana biznesam.
• Būtiskākie ekonomiskie un fiskālie riski: Straujš valsts parāda un budžeta deficīta pieaugums, nereālistiski IKP pieauguma pieņēmumi un makroekonomiskā destabilizācija.

Vērtējums pa kritērijiem

• Saturīgums (5/10): Spēcīgs uzsvars uz investīciju piesaisti un infrastruktūru, bet novārtā atstāta ilgtspējīga fiskālā politika un sociālā stabilitāte.
• Konkrētība (4/10): Piedāvāti skaļi mērķi un skaitļi, taču trūkst institucionālā izpildes mehānisma un starptautisko saistību analīzes.
• Finansiālā sabalansētība (2/10): Piedāvājums balstās uz nozīmīgu deficīta pieaugumu un aizņemšanos, ignorējot ES fiskālos rāmjus un parāda ilgtspēju.
• Iekšējā konsekvence (5/10): Brīvā tirgus un nodokļu samazināšanas retorika atrodas pretrunā ar solīto apjomīgo valsts intervenci un centralizēto kreditēšanu.

7. JAUNĀ VIENOTĪBA (JV)

• Galvenās pamatnostādnes: Fiskālā disciplīna, ilgtspējīga ekonomikas izaugsme, eksporta un investīciju veicināšana, kapitāla tirgus attīstība un valsts kapitālsabiedrību efektivitātes celšana.
• Faktiskā ekonomiski politiskā ideoloģija: Liberāli konservatīvs centrisms un fiskālais ortodoksisms.
• Būtiskākie attīstības priekšlikumi: Valsts kapitālsabiedrību daļēja kotēšana biržā, kapitāla tirgus padziļināšana, investīciju piesaiste eksportējošās nozarēs un nodokļu stabilitāte.
• Būtiskākie ekonomiskie un fiskālie riski: Piesardzīga un pakāpeniska reformu virzība var izraisīt atpalicību no kaimiņvalstu izaugsmes tempiem un nepietiekami ātri risināt darbaspēka deficītu.

Vērtējums pa kritērijiem

• Saturīgums (9/10): Visaptverošs un sabalansēts skatījums uz ekonomikas izaugsmi, inovācijām, makroekonomisko un fiskālo politiku.
• Konkrētība (8/10): Sīki izstrādāti mehānismi finanšu tirgu, investīciju vides un valsts kapitālsabiedrību pārvaldības uzlabošanai.
• Finansiālā sabalansētība (9/10): Augsta atbilstība ES fiskālajiem ietvariem un skaidrs redzējums par budžeta stabilitātes uzturēšanu.
• Iekšējā konsekvence (9/10): Izdevumu, ieņēmumu un makroekonomisko mērķu augsta savstarpējā saskaņotība visā programmā.

8. PROGRESĪVIE

• Galvenās pamatnostādnes: Progresīvā nodokļu sistēma, valsts investīcijas cilvēkkapitālā un zaļajā transformācijā, publisko pakalpojumu stiprināšana un apjomīgs valsts atbalsts pētniecībai un attīstībai (R&D).
• Faktiskā ekonomiski politiskā ideoloģija: Sociāldemokrātija un zaļā ekonomika.
• Būtiskākie attīstības priekšlikumi: Nodokļu regresa mazināšana zemu ienākumu guvējiem, mērķtiecīgas investīcijas zaļajā enerģētikā un zinātnes finansējuma kāpināšana līdz 2-3% no IKP.
• Būtiskākie ekonomiskie un fiskālie riski: Nodokļu sloga pieaugums vidējo un augsto ienākumu guvējiem/uzņēmumiem var mazināt uzņēmēju konkurētspēju un piesaistīto investīciju apjomu.

Vērtējums pa kritērijiem

• Saturīgums (8/10): Plašs un padziļināts piedāvājums sociālās drošības, zaļās ekonomikas, izglītības, zinātnes un darba tirgus jomās.
• Konkrētība (7/10): Skaidri aprakstīti pārdales un sociālie mehānismi, lai gan biznesa konkurētspējas stimuli varētu būt detalizētāki.
• Finansiālā sabalansētība (7/10): Piedāvāti konkrēti papildu ieņēmumu avoti (progresīvie nodokļi, resursu nodokļi), taču pastāv risks pārvērtēt to fiskālo atdevi.
• Iekšējā konsekvence (8/10): Izteikti konsekventa un vienota sociāldemokrātiska pieeja visās programmas sadaļās.

Kopvērtējums un partiju sarindojums

Vietu sadalījuma skaidrojums

• 1. JAUNĀ VIENOTĪBA (35 punkti): Ierindojas 1. vietā, pateicoties visaptverošai, fiskāli sabalansētai un starptautiskajai ekonomikas videi atbilstošai programmai ar skaidriem mehānismiem kapitāla tirgus un eksporta attīstībai.
• 2. PROGRESĪVIE (31 punkts): Ieņem 2. vietu ar ļoti labi strukturētu un iekšēji konsekventu sociāldemokrātisko piedāvājumu, kas satur konkrētus ierosinājumus R&D un zaļajām investīcijām, kaut arī rada riskus uzņēmējdarbības nodokļu slogam.
• 3. APVIENOTAIS SARAKSTS (28 punkti): Ierindojas 3. vietā ar spēcīgu tehnokrātisku un nozarēs balstītu pieeju (drošības industrija, infrastruktūra, birokrātijas mazināšana), taču uzrāda vājāku fiskālā nodrošinājuma detalizāciju.
• 4. Nacionālā apvienība (27 punkti): Ieņem 4. vietu, demonstrējot augstu iekšējo konsekvenci un spēcīgu aizsardzības/demogrāfijas bloku, taču trūkst skaidru risinājumu darbaspēka deficītam un visaptverošām nodokļu reformām.
• 5. Zaļo un Zemnieku savienība (26 punkti): Ierindojas 5. vietā ar detalizētu un reālistisku atbalstu tradicionālajām nozarēm un reģioniem, taču tai pietrūkst inovāciju un augsto tehnoloģiju stratēģijas.
• 6. LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ (16 punkti): Ieņem 6. vietu dēļ izteiktas fiskālās nesabalansētības, paļaujoties uz deficīta pieaugumu un aizņēmumiem, kā arī institucionālās konkrētības trūkuma dēļ.
• 7. Mēs mainām noteikumus / SUVERĒNĀ VARA / APVIENĪBA JAUNLATVIEŠI (13 punkti): Dalīta 7.–8. vieta, jo abas programmas paļaujas uz populistiskām deklarācijām, uzrāda kritiku neizturosu finansiālo sabalansētību un piedāvā nereālistiskus mehānismus tautsaimniecības krizu risināšanai.