Ekonomistu apvienības Rudens konferencē uzmanības centrā Latvijas finanšu stāvoklis, aizsardzības industrija un partiju piedāvājums

Ekonomistu apvienības 33. Rudens konferencē tika diskutēts par Latvijas finanšu stāvokli, valsts pārvaldes efektivitāti, aizsardzības industrijas attīstību un politisko partiju piedāvājumu pirms 15. Saeimas vēlēšanām.

Latvijai nepieciešamas skaidras prioritātes un izlēmīga rīcība

Pirmajā panelī tika diskutēts par Latvijas valsts parādu, ekonomikas izaugsmi, publiskās pārvaldes efektivitāti, kreditēšanu un digitālā eiro attīstību.

Latvijas valsts parāds aptuveni 50% apmērā no IKP pats par sevi nav kritiski augsts. Tomēr tas jāvērtē salīdzinājumā ar citām mazām valstīm, piemēram, Zviedriju un Igauniju, kuru parāda līmenis ir zemāks. Izšķiroši būs pirmie divi gadi pēc Saeimas vēlēšanām, kad jāpieņem ekonomikas izaugsmei nepieciešamie lēmumi.

Latvijas atpalicību raksturo arī salīdzinājums ar Lietuvu: aplūkotajā periodā Lietuvas investīcijas un eksports pieauga aptuveni par 40%, bet Latvijā – par 10%. Vienlaikus valsts aparāta izmaksas Lietuvā palielinājās par aptuveni 5%, savukārt Latvijā – par 20%.

Jaunais Eiropas Savienības daudzgadu budžets Latvijai pavērs iespējas attīstīt jaunas un konkurētspējīgas nozares. Latvijai ir spēcīga mežsaimniecība, taču nepieciešams daudz aktīvāk attīstīt augstas pievienotās vērtības koksnes produktu ražošanu.

Panelī tika uzsvērta nepieciešamība pieņemt skaidrus lēmumus un pēc tam tos konsekventi īstenot. Kā piemērs tika apspriests “Rail Baltica”, kura īstenošanu apgrūtina neskaidra atbildība, nevēlēšanās atzīt kļūdas un finansējuma apguves izvirzīšana augstāk par sasniedzamo rezultātu.

Valsts pārvaldes efektivitātes paaugstināšanai vispirms jānosaka procesi un uzdevumi, kurus nav nepieciešams veikt. Vienlaikus jāmaina pārvaldes kultūra, kurā bailes no kļūdām mazina ierēdņu iniciatīvu un vēlmi uzņemties atbildību.

Latvijai trūkst arī patiesu prioritāšu, jo par prioritāti tiek pasludināts gandrīz viss. Aptuveni 1,5 miljardu eiro pieejamais finansējums jānovirza atbilstoši skaidriem un izmērāmiem principiem.

 

Valstij jākļūst par aizsardzības uzņēmumu pirmo klientu

Aizsardzības panelī tika diskutēts par Latvijas aizsardzības industrijas attīstību, Ukrainas kara pieredzi un iespējām Latvijā ieviest karā pārbaudītas inovācijas.

Valsts aizsardzības korporācijai jākļūst par nozares attīstības katalizatoru. Latvijai jāspēj identificēt perspektīvākos aizsardzības uzņēmumus un palīdzēt tiem kļūt par savas specializācijas līderiem, tādējādi efektīvāk izmantojot ierobežotos valsts resursus.

Valstij daudzos gadījumos jābūt ne tikai stratēģiskajam partnerim, bet arī pirmajam klientam. Sākotnējais produkts var nebūt ideāls, taču pasūtītāja iesaiste ļauj to pārbaudīt, pilnveidot un pielāgot reālajām vajadzībām. Arī Aizsardzības ministrija ne vienmēr jau iepirkuma sākumā var precīzi definēt visas prasības, kas atklājas tikai produkta izmantošanas laikā.

Latvijā nepieciešams aktīvāks valsts atbalsts vietējo ražotāju pārstāvībai un popularizēšanai ārvalstīs. Kā piemērs tika apspriesta Spānijas augstāko amatpersonu iesaiste Spānijā ražotās bruņutehnikas “ASCOD” popularizēšanā. Latvijā savukārt aizsardzības iepirkumos nereti publiski tiek izceltas galvenokārt problēmas un kritizētas iesaistītās personas.

Daudzi Latvijas uzņēmumi var būt konkurētspējīgi specializētos nišas produktos. Šādiem uzņēmumiem īpaši nepieciešams atbalsts pirmo pasūtījumu saņemšanai, produktu pārbaudei un pārdošanai ārvalstu tirgos.

Baltijas valstu ekonomiku salīdzinājums un IKP prognoze

Ekonomists Edmunds Krastiņš konferencē prezentēja Baltijas valstu ekonomiskās attīstības rādītāju salīdzinājumu, analizējot tautsaimniecības struktūru, pievienoto vērtību, investīcijas un eksporta tirgus.

Edmunda Krastiņa prezentācija “Baltijas valstu ekonomiskās attīstības rādītāji 2026” Baltijas valstu salīdzinājums

Ekonomistu apvienības biedru vidējā prognoze paredz Latvijas IKP pieaugumu par 2,8% 2026. gadā. Lai gan tas nozīmētu izaugsmes paātrināšanos, prognoze joprojām ir zemāka par pieauguma tempu, kas ļautu optimistiski vērtēt Latvijas ekonomikas attīstību un atpalicības mazināšanos no kaimiņvalstīm.

Partiju piedāvājuma izvērtējums

Konferences noslēgumā Ekonomistu apvienība prezentēja 15. Saeimas vēlēšanu partiju programmu, atbilžu uz ekonomikas politikas jautājumiem un piedāvātās vadības komandas izvērtējumu.

Vieta	Partija	Programmu vērtējums	Atbilžu vērtējums	Kopējais vērtējums
1.	JV	8,1	7,8	6,6
2.	AS	7,3	7,9	6,4
3.	PRO	7,1	6,7	5,7
4.	NA	6,6	6,5	5,5
5.	MMN	5,4	7,5	5,5
6.	ZZS	6,2	6,0	5,1
7.	LPV	4,9	4,2	3,7
8.	SV/AJ	4,0	4,6	3,6

Plašāk ar partiju ekonomisko programmu izvērtējumu var iepazīties šeit, bet partiju atbilžu uz ekonomikas politikas jautājumiem izvērtējums pieejams šeit.