Ekonomistu apvienības pavasara konferencē vērtē attīstības iespējas augstākajā izglītībā, militārajā ražošanā un banku sektorā

 

Ekonomistu apvienības pavasara konferencē vērtē attīstības iespējas augstākajā izglītībā, militārajā ražošanā un banku sektorā

Ekonomistu apvienības (EA) pavasara konference, kas notika 31. maijā, šoreiz bija veltīta trim pamattēmām: augstākās izglītības sistēmas attīstībai, militārās industrijas stratēģijai, kā arī Latvijas finanšu sektoram – tā konkurētspējai un ieguldījumam valsts ekonomikas izaugsmē. EA viesi, kuri uzstājās ar savu redzējumu katrā no trim minētajām tēmām, bija Latvijas Universitātes (LU) rektors Gundars Bērziņš, LMT viceprezidents Ingmārs Pūķis un LU Finanšu un grāmatvedības nodaļas vadītāja Ramona Rupeika-Apoga.

 

Augstākajai izglītībai jāspēj pielāgoties nenoteiktībai

Raksturojot izaicinājumus augstākās izglītības sfērā tika akcentēta izcilības, efektivitātes un elastīgas struktūras izšķirošo nozīmi, kā arī spēcīgu administratīvo atbalstu, lai pielāgotos nenoteiktībai un straujām pārmaiņām. Ņemot vērā darba pieprasījumu darba tirgū, bakalaura studiju līmenī nevaram atļauties palikt pie šauras specializācijas kādā nozarē. Savukārt mākslīgā intelekta radītās iespējas zināšanu nodošanā un mācību procesa strukturēšanā, nozīmē, ka universitātēm jāizmanto iespēja sniegt studentiem ne vien zināšanas, bet arī unikālu mācīšanās pieredzi mūsdienīgā vidē.

Runājot par lielākajiem izaicinājumiem jāuzsver ka tuvākajā laikā ir jāpabeidz LU reorganizācijas process, bet viens no ilgtermiņa uzdevumiem ir panākt LU novērtējumu globālajos augstāko mācību iestāžu reitingos, kas sekmētu universitātes atpazīstamību un studentu piesaisti.

 

Latvijas iespēja – militārā rūpniecība

 

Konferences laikā tika runāts par aizsardzības jomas modernizācijas projektiem, kas pēdējo gadu laikā veidojas par nozīmīgu Latvijas ekonomikas daļu. Kā vienu no spilgtiem piemēriem viņš minēja Eiropā pirmo 5G militāro poligonu Ādažos, kur 5G tehnoloģijas nodrošina savienojumus ar īpašu uzticamību, radot jaunas iespējas militāro sakaru un informācijas apritē. Lai Latvijā attīstītu ražošanu militārām un drošības vajadzībām, valsts ir izveidojusi uzņēmumu Valsts aizsardzības korporācija, kas var piedalīties dažāda mēroga militārās rūpniecības projektos.

 

Viena no Latvijas priekšrocībām ir vēsturiskā inženierzinātņu attīstības tradīcija jau 150 gadu garumā, kas mūsdienās ļauj veidoties un augt jauniem uzņēmumiem. “Strādājam kopā ar virkni partneriem, lai šī tradīcija netiktu pārtraukta,” sacīja I. Pūķis. Runājot par inovāciju nozīmi un iespējām un kā piemēru minēja savulaik LMT pieņemto lēmumu padarīt cilvēkiem maksimāli pieejamas mobilo datu tehnoloģijas. Tā rezultātā šobrīd Latvijas iedzīvotājs ir visā pasaulē aktīvākais mobilo datu pārraides tehnoloģiju lietotājs.

 

Viena no LMT šā brīža iniciatīvām ir vērsta uz to, lai apzinātu, cik lielas ir reālās investīcijas, ko Latvijā strādājošie uzņēmumi iegulda izpētē un attīstībā (R&D). Šā brīža dati par R&D ieguldījumiem nav precīzi un maldina investorus un citus potenciālos sadarbības partnerus par inovāciju spējām Latvijā. Apvienojot datus par R&D no lielākajiem uzņēmumiem, tiktu iegūts pilnvērtīga aina par Latvijas ieguldījumiem R&D.

LMT_EkonomistuApvieniba

 

Norises Latvijas finanšu sektorā

 

Latvijas finanšu sektora attīstību un norises tirgū raksturoja LU Finanšu un grāmatvedības nodaļas vadītāja Ramona Rupeika-Apoga, kura vadīja EA pētījumu par Latvijas finanšu sektora konkurētspēju. Kā nozīmīgas tendences finanšu sektorā pētījumā minētas: finanšu pratība sabiedrībā (iedzīvotāji un uzņēmumi), banku skaita samazināšanās, kas ir raksturīga tendence visā Eiropā, kā arī stingrāka finanšu sektora regulācija un fintech sektora attīstība. Pētījumā vērtēti banku uzvedības modeļi un iespējamā attīstība, kas izriet no stingrākas regulācijas un pārmaiņām finanšu produktu pieprasījumā.

 

Kā konkurenci veicinošu faktoru pētījumā aptaujātie eksperti minējuši nišas banku attīstību, kā arī potenciālo jauna investora ienākšanu. Konkurenci limitējoši faktori – ierobežots tirgus lielums, regulācijas prasības, kā arī ēnu ekonomikas izplatība un konkurences kropļojumi uzņēmējdarbībā, kas ir bremzējošs faktors biznesa kreditēšanai un ekonomikas izaugsmei.  Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons diskusijā par banku sektora attīstību uzsvēra, ka konkurenci finanšu sektorā veicinātu diferencēta pieeja regulējumā dažāda mēroga spēlētājiem.

 

EA veiktais banku sektora konkurētspējas pētījums tiks prezentēts 20. jūnijā LU Mazajā aulā.

---