Ekonomistu apvienības ziemas konferencē diskutē par ekonomikas, politikas un drošības un valsts pārvaldības aktualitātēm.

Ekonomistu Apvienības Ziemas konferencē Ojārs Kehris, Artis Pabriks, Jānis Ošlejs, un Edgars Pastars diskutē par Dzīvi, Ekonomiku, un Politiku ar fokusu uz Valsts pārvaldības stāvokli.

Ārējās Politikas un Drošības Apdraudējumi:

Konference sākās ar diskusiju par ārējās politikas un drošības jautājumiem. Krievijas militārais spēks Pleskavā ir būtiski samazinājies, saglabājot tikai 30% no sākotnējiem apjomiem, bet Krievijas militārā rūpniecība pieredz strauju izaugsmi. Sabiedroto atbalsts Ukrainai ir kavējas, un Rietumu militārās industrija nespēj nodrošināt nepieciešamos apjomus plašākas eskalācijas gadījumā. zraēlas un Palestīnas konflikts ievērojami samazinājā munīcijas un cita ekipējuma piegādes Ukrainai. NATO sadarbība un piegādes ķēdes ir ievērojami uzlabojušās, kā arī pēc Somijas un Zviedrijas pievienošanās, kas ir svarīgs solis mūsu reģiona drošībai. Diskusijās tika akcentēta nepieciešamība attīstīt vietējo militāro industriju, minot kā piemēru veiksmīgo PATRIA projektu un aktualitātes Lietuvā.

Ekonomikas Perspektīvas un Izaicinājumi:

Konferences dalībnieki skaidri pauda, ka Latvijai ir nepieciešami lieli uzņēmumi, lai iekustinātu ekonomiku, un ka Rīgai jākļūst par ekonomiskās aktivitātes epicentru. Valsts iepirkumu sistēmas nozīmi uzsvēra kā būtisku faktoru, lai veicinātu digitalizāciju un uzņēmumu konkurētspēju. Pieminēja, ka militārās paŗtikas apgādes projektus būtu jāizstrādā kā platformas, kas varētu kalpot kā pamats nākotnē. Latvijas banku sektorā ir novērojama uzticības krīze, galvenokārt sakarā ar valsts nespēju pieņemt ātrus un efektīvus lēmumus. Sektorā vērojama konkurences samazināšanās, un Ekonomistu Apvienība plāno tuvākajā laikā prezentēt savu pētījumu par banku konkurētspēju.

Valsts Pārvaldes Izaicinājumi:

Konferencē tika apspriesti arī valsts pārvaldes jautājumi, akcentējot paniskas bailes no lēmumu pieņemšanas un izmaiņām. Diskutēja par nepieciešamību ieviest efektīvu civildienestu ar ilgspējīgu stratēģiju. Tika konstatēts, ka, neskatoties uz digitalizācijas attīstību, pieejamo datu izmantošana lēmumu pieņemšanā ir nepietiekama.

Starptautiskās Tendences:

Izcelta tāda problēma kā sankciju apiešana citās ES valstīs un atšķirīga to interpretācija atkarībā no valsts. Tika pieminēts, ka, lai gan tirdzniecība ar Krieviju samazinās, pieaug tirdzniecība ar Kazahstānu. Kriptovalūtu loma tika uzsvērta kā būtisks elements, uz kuru valsts sektoram trūkst speciālistu.

Nobeigums un Secinājumi:

Konferences galvenais secinājums bija nepieciešamība pēc lieliem Latvijas uzņēmumiem, kas varētu veicināt ekonomikas izrāvienu. Uzsvērta nepieciešamība attīstīt cilvēkiem modernas zināšanas un prasmes, piemēram, kibernētikā, mākslīgajā intelektā un programmēšanā, un pārtraukt neefektīvu resursu izniekošanu, kā krievu valodas mācīšanu skolās. Tika norādīts, ka militārā industrijas attīstība varētu būt nozīmīgs faktors Latvijas ekonomikas stiprināšanā.