Ekonomistu apvienības pavasara konferencē vērtē aktuālākos ekonomiskās politikas jautājumus, iepazīstas ar kara norisēm Ukrainā
Ekonomistu apvienības (EA) pavasara konference, kas notika 2. jūnijā, bija veltīta trim pamattēmām: Krievijas izraisītā kara Ukrainā norisei, finanšu sektora stāvoklim pasaulē, kā arī progresīvai ekonomiskajai politikai un Latvijas tautsaimniecības izaicinājumiem. Atsaucoties uz nesen notikušajām Valsts prezidenta vēlēšanām, EA prezidents Ojārs Kehris konferences ievadā novēlēja turpmāk gūt spožas uzvaras ne tikai politiskajā laukā, bet arī valsts attīstībā un aktuālu reformu norisē.
Kara pieredze Ukrainā: valsts apzinās, ka tai būs jāmainās, Eiropai jāsaglabā aktīva iesaiste un atbalsts
Pirmā no konferences tēmām bija veltīta Krievijas izraisītajam karam Ukrainā, galvenajām atziņām un pieredzei no frontes. Par šiem jautājumiem savā pieredzē dalījās Ukrainā no Latvijas karojošie Juris Jurašs un Kristaps Pļaviņš. Kā konferences dalībniekiem norādīja J. Jurašs: “Ukraiņu pasaules redzējums mainās kara laikā, notiek šo cilvēku transformācija. Tai skaitā attieksmē pret korupciju, kas tur iesakņojusies dēļ ilgstošas nabadzības. Tas ir viens no sarežģītākajiem jautājumiem. Šobrīd, ja cilvēks nonāk valsts amatā, tas viņam ir lielo iespēju laiks – tāda ir attieksme. Pārmaiņas sabiedrībā sekmē ārējs spiediens, tostarp, attiecībā uz pārmaiņām, kas valstī ir un būs vajadzīgas, lai pilnvērtīgi integrētos ES un NATO. Ir gana tāls ceļš ejams – Ukrainas armija pilnveidojas, bet pārējai sabiedrībai būs jātiek šai transformācijai līdzi. Tomēr ukraiņi labi saprot, ka tas ir viņu uzdevums, ka tas būs jāpaveic,” sacīja J. Jurašs.
Runājot par situāciju frontē, K. Pļaviņš un J. Jurašs uzsvēra to, cik nozīmīgi ir turpināt atbalstu Ukrainai no Baltijas valstu un Latvijas puses, it īpaši attiecībā uz militārās tehnikas piegādēm. “Ir milzīga nepieciešamība tieši pēc droniem, kas šobrīd ir “armijas acis un ausis”,” sacīja J. Jurašs.
Norises finanšu tirgū: turpināsies inflācijas ierobežošana, Latvijai jācīnās ar ēnu ekonomiku
Runājot par situāciju finanšu sektorā pasaulē un Baltijas valstīs, Latvijas Bankas (LB) prezidents Mārtiņš Kazāks norādīja, ka Latvija strukturāli ir būtiski mainījusies, kas dod mums lielāku “aizvēju” potenciālo nestabilitāšu vai krīžu gadījumos. Eiropas finanšu sistēma pēdējo gadu laikā ir tikusi pārraudzīta striktāk, kapitāla pietiekamība finanšu sektorā ir labā līmenī, kas liek domāt, ka esam pietiekami labā līmenī nodrošinājušies pret potenciālajiem riskiem nākotnē. Atbildot uz jautājumu par procentu likmju kāpumu, M. Kazāks norādīja, ka Eiropas Centrālās bankas (ECB) mērķis ir panākt inflāciju 2% līmenī. Tas nozīmē, ka tuvākajā laikā procentu likmju samazināšana nav gaidāma, likmes pat vēl varētu pieaugt “līdz radīsies pamatota pārliecība, ka inflāciju ir izdevies ierobežot.”
Runājot par Baltijas un Eiropas banku efektivitāti un pelnītspēju, M. Kazāks atzina, ka Baltijā banku atdeve ir labāka, taču tas ir pozitīvi, jo finanšu sektors tā kļūst stabilāks. “Ja bankas pelna nepietiekami, ja tās ir neefektīvas, tad krīzes situācijās šādām bankām ir nedrošāk. Tad jānāk palīgā valdībām,” norādīja M. Kazāks. Viņš atzina, ka bankām ir jābūt pelnošām un modernām, tām jāiegulda risku vadībā, bet gribētos redzēt augstākas depozītu likmes, zemākas komisijas un aktīvāku kreditēšanu. Pēdējo laikā šajā jomā vērojamas pozitīvas pārmaiņas, atzina LB vadītājs.
Luminor Group Padomes priekšsēdētājs Nils Melngailis, kurš šobrīd vada Ukrainā lielākās komercbankas Privatbank uzraudzības padomi, vērtējot norises finanšu sektorā, norādīja uz atšķirībām uzraudzības jomā Eiropā un ASV. “Piemēram, Silicon Valley Bank stāsts parāda atšķirību starp finanšu sektora regulāciju ASV un Eiropā, kur regulācija ir bijusi un ir striktāka. Tāpēc risks ir zemāks, dēļ regulācijas arī pēdējo gadu krīzes tika pārdzīvota vieglāk.” Par vienu no izaicinājumiem, ar ko Latvijai jāturpina cīnīties, ir ēnu ekonomika, kas ir augstāka nekā Lietuvā un Igaunijā.
Runājot par pieredzi strādājot Ukrainas finanšu sektorā, N. Melngailis uzsvēra, ka sabiedrība Ukrainā apzinās vienu no saviem lielākajiem izaicinājumiem – korupcijas apkarošanu. “Cilvēki apzinās, ka korupcija ir jāapkaro. Finanšu sistēma Ukrainā ir adaptējusies un strādā labi. Pēc kara Ukraina būs ļoti interesants tirgus biznesam un ieguldījumiem.”
Progresīva ekonomiskā politika – ar jaunu skatu uz Latvijai nozīmīgiem jautājumiem
Konferences izskaņā ES biedri uzklausīja politiskās partijas “Progresīvie” pārstāvju Skaidrītes Ābramas, Andra Šuvajeva un Ata Švinkas viedokļus par ekonomiskās politikas, tautsaimniecības un citiem nozīmīgiem jautājumiem. EA valdes loceklis Edmunds Krastiņš, kurš piedalījās politisko partiju programmu vērtēšanā pirms 14. Saeimas vēlēšanām, uzsvēra, ka “Progresīvo” programma atšķīrās ar saturiski kvalitatīvu piedāvājumu, kas uz daudziem nozīmīgiem jautājumiem piedāvā skatīties ar svaigu skatu. A. Švinka sacīja, ka partija apzināti meklē jaunus līderus Latvijas politikā, kuri spētu iniciēt un realizēt atšķirīgu, valstij nepieciešamu politiku.
Virkne jautājumu konferences ietvaros tika aktualizēti kontekstā ar iespējamo jaunās valdības tapšanu un iespējamo partijas “Progresīvie” iesaisti valdības darbā (EA konference notika dienā, kad medijos pirmo reizi parādījās jaunās valdības iespējamās aprises). Runājot par valdības deklarācijas tapšanu, A. Šuvajevs norādīja, ka deklarācijā būtu konkrētāk jānorāda, ko valdība apņemas sasniegt un, cik liels finansējums tam tiks atvēlēts. Viņaprāt, šobrīd ir grūti izsekot līdzi deklarācijā fiksēto uzdevumu izpildei, jo tie bieži vien ir formulēti visai nekonkrēti.
Politiķi sniedza savu redzējumu par valsts parāda apjomu, nepieciešamajām reformām veselības aprūpes un izglītības jomās, nodarbinātības politiku, finansējuma palielināšanu zinātnei, izmaiņām nodokļu politikā un ēnu ekonomikas mazināšanā. “Tolerance pret korupciju Latvijā ir mazinājusies, taču valsts augstākajām amatpersonām par to ir jārunā vairāk. Tas nav tikai KNAB vai tikai VID uzdevums,” komentējot korupcijas saikni ar ēnu ekonomikas ierobežošanu, sacīja S. Ābrama. Runājot par likumdošanas izstrādes procesu, viņa minēja, ka valsts pārvaldes pusē būtiski ir jāuzlabo pieejamo datu kvalitāte un šo datu analīzes kapacitāte.
Virkne jautājumu tika veltīti enerģētikas politikai, – “Progresīvo” politiķi norādīja, ka viens no prioritāriem jautājumiem ir mājokļu energoefektivitāte un renovācija, kam jākļūst par vienu no valsts enerģētikas politikas jautājumiem. S. Ābrama arī pieminēja Lietuvas piemēru, kur valsts mērķtiecīgi rada eksportējamus energoproduktus, kur darbojas energokopienas un top inovācijas.
Domnīcas tapšana, jauni EA biedri un IKP prognožu uzvarētāji
O.Kehris konferences dalībniekiem prezentēja topošās Domnīcas projektu, kur kopā ar EA apvienojušies LDDK, LTRK, biedrība “Latvijas formula 2050”. Ekonomistu apvienībā tika uzņemti trīs jauni biedri – Finanšu ministrijas Nodokļu administrēšanas un sabiedrības interešu politiku departamenta direktore un Pasaules Enerģijas padomes eksperte Olga Bogdānova, finanšu ministrs Arvils Ašeradens (Jaunā Vienotība) un Latvijas Unversitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns Gundars Bērziņš.
Konferences ietvaros tika apkopotas EA biedru izteiktās prognozes par IKP pieaugumu 2022. gadā (IKP pērn pieauga par 2,8%). Precīzāko vērtējumu bija pauduši Jānis Platais (+2,7%), Kārlis Cerbulis (+3,1%) un Mārtiņš Āboltiņš (+3,3%).
