Pētījums Eiropas enerģētikas nākotne un transformācijas izaicinājumi Latvijai
Ekonomistu apvienība izstrādāja pētījumu par Eiropas enerģētikas nākotne un transformācijas izaicinājumi Latvijai, lai Latvijas sabiedrība un lēmumu pieņēmēji spētu labāk izprast notiekošos procesus Eiropā un sagatavoties transformācijas izaicinājumiem vietējam enerģētikas sektoram.
“Enerģētika ir tautsaimniecības pamata komponente, – tās veselība tiešā veidā ietekmē ekonomikas konkurētspēju un ilgtspēju gan katras valsts, gan Eiropas Savienības (ES) līmenī. Neskatoties uz daudziem aicinājumiem, enerģētika ES ilgstoši nav bijusi prioritāte, tāpēc pietrūcis arī vienotas politikas šajā jomā. T.s. “vecajās dalībvalstīs” par enerģētiku atbild spēcīgas, labi nokomplektētas institūcijas, kuras vairākkārt pārsniedz ES kapacitāti. Jaunajās dalībvalstīs, arī Latvijā, enerģētikas politika pagaidām ir rudimentārā līmenī. Tā rezultātā, piemēram, patērētāji Vācijā gadiem ilgi ir baudījuši daudz zemākas enerģijas cenas, nekā Latvijā, Lietuvā un Igaunijā (Vācija ir arī noraidījusi visas ES kopīgus enerģijas iepirkumus). No otras puses – tagad redzam, cik milzīgā energoresursu atkarībā ir nonākusi Vācija, faktiski pakļaujoties Krievijas realizētajai politikai. Dažādas domnīcas un politiskās vides institūcijas ir bijušas aizdomīgu labvēlīgas tādiem lēmumiem, kas galu galā ir nākuši par labu Krievijai.
Klimata pārmaiņas, pandēmija un īpaši Krievijas iebrukums Ukrainā, ir radījis jaunu situāciju enerģētikā un ekonomikā kopumā. Beidzot pārorientēties uz atjaunīgās enerģijas veidiem, pārtraukt atkarību no Krievijas resursiem, diversificēt enerģijas ražošanas veidus un piegādes ceļus, – lūk, daži no izaicinājumiem, kas ir aktuāli Latvijai, Baltijas valstīm un visai Eiropai. Tāpēc šobrīd šis pētījums ir īpaši aktuāls. Tas nāk laikā, kad enerģijas politika ir kļuvusi par prioritāti un lēmumu pieņēmējiem ir vajadzīgs visaptverošs un vienlaikus detalizēts skats uz iespējamajiem attīstības scenārijiem.
Pateicamies pētījuma atbalstītājiem AS “Balticovo”, “Naftimpeks” un ECR partijai par sniegto atbalstu pētījuma tapšanā, kā arī pašiem autoriem par ieguldīto darbu, kas sniegs nozīmīgu ieguldījumu Latvijas enerģētikas sektora tālākajā attīstībā.”
Ojārs Kehris, Ekonomistu apvienības prezidents
Šis pētījums tiek publicēts laikā, kad enerģētika visās tās izpausmēs ir kļuvusi par apspriestāko tēmu Eiropas un pasaules medijos, politisko diskusiju platformās, enerģētika ir ienākusi cilvēku ikdienā. No malkas un granulu cenām, līdz sašķidrinātās gāzes termināļu būvei, mājokļu siltināšanai un saules baterijām uz mājas jumta – mēs runājam par enerģijas ražošanu, piegādi un cenu, jo šīs trīs komponentes ietekmē ikvienu biznesu, ikvienu ģimeni un cilvēku.
2022. gada pavasarī Eiropas Komisija (EK) publiskoja plānu ar nosaukumu Re-PowerEU, kas iezīmē ES ceļu, kā atteikties no Krievijas energoresursiem līdz 2027. gadam. Eiropā saprot, ka ir jāpārskata Zaļā kursa nostādnes un jāpielāgo tās pašreizējai ģeopolitiskajai situācijai. Kara laikā Zaļo kursu nevar ieviest tādos pašos termiņos, kā bija plānots – pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā, kas nozīmē, ka īstermiņā naudu varēs lietot arī mazāk “zaļiem” mērķiem, lai ātrāk atbrīvotos no Krievijas energoresursiem. Tomēr ilgtermiņā atbrīvošanās no Krievijas gāzes un naftas produktiem būs jāsabalansē ar ilgtspējas un Zaļā kursa mērķiem. Visai Eiropai, arī Latvijai, tas rada lielus izaicinājumus enerģētikas politikā – no lēmumu pieņemšanas, līdz to ieviešanai dzīvē. Tāpēc man ir liels prieks, ka šis izsvērtais un pamatīgais pētījums ļaus politikas veidotājiem saskatīt gan kopīgo Eiropas virzību enerģētikā, gan īpašo Latvijas potenciālu tajā.
Roberts Zīle, Eiropas Parlamenta viceprezidents
Autori:
Olga Bogdanova Dr.oec., Latvijas Universitātes asociētā profesore, Pasaules Enerģijas padomes eksperte, izpētes komitejas locekle
Elmārs Kehris Mg. soc., Rīgas Tehniskās unversitātes doktorants, KEKonsultācijas valdes priekšēdētājs un vadošais ekonomists, un Ekonomistu Apvienības izpilddirektors
Māris Balodis Dr.oec., Latvijas Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku asociācijas valdes loceklis, “H2 energokopiena” valdes loceklis
Uldis Spuriņš M.a., Rīgas Tehniskās unversitātes, domnīcas Certus un Ekonomistu Apvienības pētnieks
Pētījuma pasūtītāji Eiropas konservatīvo un reformistu partija (ECR Party)
Pētījuma atbalstītāji Eiropas Parlaments, A/S Balticovo un SIA “Naftimpeks”
Pētījums saņēma Eiropas Parlamenta daļēju finansiālu atbalstu. Vienīgā atbildība ir autoram, un Eiropas Parlaments nav atbildīgs par tajā ietvertās informācijas jebkādu izmantošanu.