Politiskais piedāvājums Saeimas vēlēšanām: partiju programmās trūkst spilgtu ideju, to mēģina kompensēt ar pieredzējušu līderu iesaisti

Ekonomistu apvienības (EA) eksperti ir novērtējuši 14. Saeimas vēlēšanās kandidējošo politisko partiju un apvienību programmas, kā arī partiju pieteiktos kandidātus darbam valdībā. Novērtējot kopumā deviņu partiju un apvienību programmas, kā arī pieteiktos līderus, visaugstāko vērtējumu ir saņēmušas esošās koalīcijas partijas: “Attīstībai/Par!”, “Jaunā Vienotība” un “Konservatīvie”.

“Ņemot vērā, ka Ekonomistu apvienības ekspertu komandā bija iekļauti ekonomisti, tieslietu, drošības un vadības jautājumu profesionāļi, varējām vispusīgi un dziļi novērtēt partiju piedāvājumu un izvirzītos līderus. Vērtējām gan ideju dzīvotspēju un aktualitāti, gan atbilstību Latvijas izaugsmes mērķiem un iespējas šīs idejas finansēt. Partiju un politisko līderu novērtējums ir vērtīgs palīgs vēlētājiem, lai noorientētos plašajā partiju piedāvājumu klāstā,” uzsver EA prezidents Ojārs Kehris.

EA eksperti norāda, ka divām no pašlaik valdošajām partijām nav izstrādāta izvērsta programma, tā aprobežojas tikai ar īso 4000 zīmju programmu. “Lai gan partijas saņem finansējumu no valsts, tās vai nu neuzskata par vajadzīgu, vai nespēj sagatavot saturiskas un dzīvē ieviešamas programmas. Jūtams ideju trūkums, kas būtu vērstas uz straujāku Latvijas ekonomikas attīstību, lai pārskatāmā nākotnē vismaz pietuvinātu mūs dzīves līmenim Lietuvā un Igaunijā,” norāda viens no EA ekspertiem Edmunds Krastiņš.

Plāsāka informācija pieejama: https://infogram.com/ekonomistu-apvienibas-partiju-vertejums-pirms-14saeimas-velesanam-1hxr4zxnwyrgo6y?live

Novērtējot politisko partiju un apvienību programmas, augstāko vērtējumu ir saņēmuši: “Attīstībai/Par!” (86 punkti); “Jaunā Vienotība” (84 punkti); “Konservatīvie” (84 punkti); “Progresīvie” (83 punkti) un “Apvienotais saraksts” (82 punkti). Savukārt partiju pieteikto līderu (premjera, finanšu un ekonomikas ministru posteņiem) konkurencē pirmās trīs vietas ieguva “Attīstībai/Par!” (95 punkti), “Jaunā Vienotība” (84 punkti) un “Konservatīvie” (82 punkti). Partiju un to apvienību kopējais reitings veidojas no programmu un pieteikto līderu novērtējumu kopsummas.

Deviņu partiju un to apvienību reitings 14. Saeimas vēlēšanām:

Partija/ apvienība Kopvērtējums (punkti) Programmas vērtējums Līderu vērtējums
“Attīstībai/Par!” (A/Par) 181 86 95
“Jaunā Vienotība” (JV) 168 84 84
“Konservatīvie” (K) 166 84 82
“Progresīvie” (PRO) 155 83 72
“Apvienotais saraksts” (AS) 153 82 71
“Nacionālā apvienība” (NA) 148 74 74
“Zaļo un Zemnieku savienība” (ZZS) 126 68 58
“Latvija pirmajā vietā” (LPV) 104 47 57
“Saskaņa” (S) 102 48 54

Partiju un politisko spēku apvienību pieteikto līderu (premjera, finanšu un ekonomikas ministru posteņiem) konkurencē visaugstāko novērtējumu saņēma: Juris Pūce (A/Par, 34 punkti), Jānis Bordāns (K, 34), Daniels Pavļuts (A/Par, 31), Krišjānis Kariņš (JV, 31), Artis Pabriks (A/Par, 30), Jānis Reirs (JV, 30), Uldis Pīlēns (AS, 28), Kaspars Gerhards (NA, 28), Māris Kučinskis (AS, 26), Ainārs Šlesers (LPV, 26), Gatis Eglītis (K, 25), Andris Šuvajevs (PRO, 25), Zanda Kalniņa-Lukaševica (JV, 24), Skaidrīte Ābrama (PRO, 24), Krišjānis Feldmans (K, 23), Kaspars Briškens (PRO, 23), Uģis Mitrevics (NA, 23), Ilze Indriksone (NA, 23).

“Pie varas esošajiem ne vienmēr ir skaidra vīzija rīcībai tādos Latvijai nozīmīgos jautājumos kā ekonomikas attīstība, sociālā, finanšu un enerģētikas politikas, ilgtspējīga izaugsme. Partiju programmās ir daudz pašsaprotamu un atbalstāmu tēžu, taču daudz grūtāk ir veicies ar konkrētu rīcības scenāriju, kā arī ideju un plānu finansējuma piesaistes aprakstiem. Partijas to mēģina kompensēt ar pieredzējušu līderu iesaisti,” saka Edmunds Krastiņš.

Partiju programmu vērtējums un kritēriji

Partiju programmu un izvirzīto līderu vērtējums veido partijas kopvērtējumu, kas ļauj objektīvi salīdzināt partiju piedāvājumu pirms 14. Saeimas vēlēšanām. Tas parāda, kuri politiskie spēki ir spējīgi sagatavot valsts attīstības stratēģiju, kā arī nodrošināt līderu kopumu, lai šo stratēģiju ieviestu dzīvē.

Partiju piedāvājuma un izvirzīto politiķu kompetenču vērtējums izglīto sabiedrību publiskās pārvaldības jomā, izceļot faktorus, kam ir būtiski pievērst uzmanību, izraugoties to vai citu politisko spēku. Lai kuru ideoloģisko virzienu pārstāvētu vēlētājs, mūsu piedāvātais vērtējums sniedz padziļinātu izpratne par politiķu kompetenci un partijas veiktspēju.

Partiju programmas – īsās 4000 zīmju, kā arī pilnās programmas – tika vērtētas trijos galvenajos virzienos:

 1) Valsts attīstības stratēģija un tās finansēšanas plāns.

2) Ekonomika, enerģētika un Zaļā kursa stratēģija.

3) Cilvēkkapitāls un drošības jautājumi.

Turpmāk sniegts EA ekspertu vērtējums par partiju programmās ietvertajām idejām Latvijai nozīmīgākajās jomās.

Programmu vērtējums:

Valsts attīstības stratēģija un tās finansēšanas plāns.

 Visas vērtētās partijas ir devušas solījumus, ka papildus finansējums tiks valsts iekšējās un ārējās drošības jomā, solījumi par investīcijām enerģētiskajā neatkarība un risinājumu meklēšanā īstermiņa situācijas risināšanā, kā arī tēriņu palielināšanai sociālajā sfērā. Nodokļu sadaļā trūkst ietilpīgu pasākumu Valsts kases papildināšanai, lai finansētu papildu izdevumus. Piedāvātie pasākumi samazinās fiskālo telpu un neļaus indeksēt darba samaksu atbilstoši inflācijas pieaugumam.

Partijas izvairās ko solīt attiecībā uz valsts budžeta bilanci un valsts ārējā parāda vadības stratēģiju – tās vadīsies no tā, ko atļaus vai neatļaus EK, praktiski nesekojot Latvijas Fiskālās Disciplīnas likuma prasībām.

Vairāk kvantificējami solījumi ir JV, A/Par, K, AS un PRO. Savukārt, S un LPV solījumi ir populistiski, kā arī neatbilstoši esošajai ģeopolitiskai situācijai.

Programmu vērtējums:

Ekonomika, enerģētika un Zaļā kursa stratēģija

 Valsts ilgtspējīgas attīstības ideja balstās pamatprincipā, ka jābūt sabalansētībai starp ekonomisko izaugsmi, sociālo jomu un apkārtējās vides ilgtspēju. Partiju programmās tiek skartas visas minētās dimensijas, tomēr galvenie izaicinājumi, kas saistīti ar iespēju rast vienotu mērķtiecīgu rīcību uz visu trīs minēto sistēmu saskaņotu attīstību, praktiski netiek skarti.

“Lai arī partijas apzinās izaicinājumus, kuri saistīti ar energoresursu cenu sadārdzinājumu un pieejamību īstermiņā, iztrūkst sistēmiska un aptveroša pieeja energoapgādes drošuma paaugstināšanai vidējā un ilgtermiņā. Piedāvātie pasākumi un risinājumi ir nepilnīgi.” Norāda viens no EA ekspertiem Andris Liepiņš

Ilgtspējīga attīstība – Šodienas vajadzību apmierināšana, kas neapdraud nākamo paaudžu iespējas apmierināt savējās, sabalansējot trīs dimensijas – ekonomisko, sociālo un apkārtējo vidi.

Zaļais kurss – Eiropas Zaļais kurss paredz līdz 2050. gadam panākt nulles neto emisijas. ES ir noteikusi starpposma mērķi – līdz 2030. gadam samazināt emisijas par 55% salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni.

Izņēmums ir partija A/Par, kura savā garajā programmā valsts ilgtspējīgu attīstību vispusīgi aptver no vairākiem aspektiem, vērtējot arī dažādu dimensiju savstarpējo mijiedarbību. Te var minēt arī PRO, kas savā īsajā programmā uzsver ilgtspējas jēdzienu, pieminot visu trīs dimensiju jautājumus, un daļēji arī NA, kas Zaļā kursa mērķus skata kopsakarā ar ekonomikas attīstību. Arī S savā programmā piemin ilgtspējīgu attīstību, tomēr kā vienīgā ideja tiek izvirzīta valsts lomas palielināšana makroekonomikas līmenī.

Zaļā kursa jautājumi partiju garajās programmās īpaši izcelti tādām partijām un apvienībām, kā A/Par, definējot to kā vides un klimata drošību, skarot praktiski visus Zaļā kursa programmas jautājumus; AS, kas kā vienu no savām prioritātēm izvirza augošu, “zaļu” ekonomiku, vairāk koncentrējoties uz lauksaimniecības politiku un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu; K, akcentējot aprites ekonomiku, atkritumu apsaimniekošanu, kā arī mazo un vidējo zemnieku saimniecību attīstību.

No partijām, kurām pieejama tikai īsā programma, visprecīzāk Zaļā kursa jautājumus skata PRO, kuriem zaļā politika ir pamata prioritāte, un JV, nodefinējot precīzus dabas kapitāla saglabāšanas mērķus. Zaļais kurss tiek pieminēts arī vairāku citu partiju programmās, piemēram, NA un ZZS, tomēr bez konkrētiem sasniedzamiem mērķiem. Zaļā kursa vai vides jautājumi vispār netiek skarti S un LPV programmās.

Vairums partiju piedāvā darbības virzienus valsts konkurētspējas un izaugsmes veicināšanai, tomēr programmās trūkst sistēmiskas pieejas transfomācijai uz augstākas pievienotās vērtības preču un pakalpojumu ražošanu, kas ļautu mazināt pieaugošo atpalicību no kaimiņiem – Lietuvas un Igaunijas. Vēlamais stāvoklis un pasākumi tā sasniegšanai parasti kvantificēti un tāpēc piedāvāto pasākumu ietekmi nav iespējams izvērtēt.

Programmu vērtējums:

Cilvēkkapitāls un drošības jautājumi

Cilvēkkapitāls

Cilvēkkapitālu raksturo dažādi sabiedrības dzīves kvalitātes rādītāji kā zināšanu un prasmju līmenis, mūža ilgums, veselība, sociālā drošība, ienākumu līmenis ikdienas vajadzību nodrošināšanai utt. Tas ir nācijas attīstības pamats un viens no ekonomikas izaugsmes faktoriem.

Ņemot vērā, ka cilvēkkapitāla sadaļā tiek apskatīts ļoti plašs jautājumu loks, augstāku novērtējumu ieguva partijas, kurām ir garās programmas (A/Par, PRO, AS). Lielākoties partijas pievēršas īstermiņa mērķiem, lai risinātu šodienas problēmas, nevis veiktu nākotnes attīstībai nepieciešamas pārmaiņas attiecīgajās nozarēs. Piemēram, partijas  sola palielināt finansējumu (strādājošo algām vai nozarei kopumā), taču gandrīz neviena no programmām nesniedz skaidrojumu, kādā veidā tiks sagādāts solītais papildu finansējums. Šī iemesla dēļ nevienai no partijām nav augsta novērtējuma otrajā kritērijā par saturīgumu, jeb solīto pasākumu segumu. Vienīgais izņēmums ir A/Par, kura apraksta ilgtermiņa mērķus katrā no sadaļām, nosakot tos arī skaitliskā izteiksmē, kā arī norāda uz apsolītā papildu finansējuma avotu – iekasēto nodokļu apjoma īpatsvara pieaugumu līdz 35%.

Izglītība un zinātne

Tēma pieminēta visās programmās. Taču pamatā solījumu formā, neprecizējot, kā īstenos un no kādiem avotiem finansēs. Ņemot vērā jautājuma aktualitāti, visas partijas piemin skolotāju algas (palielināt, sabalansēt ar slodzi, noteikt 20% virs vidējās algas, palielināt katru gadu, noteikt cienīgu taisnīgu konkurētspējīgu), taču vairums solījumu ir tik nekonkrēti, ka to izpildi nevarēs pārbaudīt. Tāpat partijas sola pilnveidot vispārējās izglītības saturu (JV), metodisko atbalstu (NA), mācību materiālus (ZZS), piemērot arodizglītības saturu darba devēju vajadzībām, attīstīt mūžizglītību. Digitālo prasmju nozīmi uzsver JV, NA un A/Par.

JV ieviesīs obligāto vidējo izglītību, bet A/Par izveidos valsts vidusskolu tīklu visos novados, nodrošinot mācību kvalitāti un pieejamību. Vairums programmu norāda uz pāreju uz izglītību valsts valodā, A/Par vienlaikus uzsver angļu valodas nozīmi, tāpat skaidro, ka visas skolas būs visiem bērniem (nebūs “mazākumtautību” skolu). Izņēmums ir S, kas dos iespēju izvēlēties mācību valodu (acīmredzot domāta krievu valoda), un LPV, kas sola vismaz četras valodas zinošus vidusskolu absolventus (sīkāk nav paskaidrots). Lielākā daļa programmu sola atbalstīt sporta un fiziskās aktivitātes, uzsvaru liekot uz bērnu un jauniešu atbalstu.

Augstskolām partijas sola papildu finansējumu, palielināt valsts apmaksāto vietu skaitu, atbalstu studējošajiem. A/Par un LPV sola paaugstināt mācību standartus, piesaistot ārzemju profesorus un studentus. JV, ZZS, A/Par, PRO, NA sola palielināt finansējumu zinātnei un pētniecībai, veicināt zinātnes un uzņēmējdarbības sadarbību.

Veselība

Gandrīz visas partijas sola algu palielinājumu mediķiem un pakalpojumu pieejamību pacientiem, taču netiek paskaidrots, kur ņems naudu un kādā veidā nodrošinās pakalpojumu pieejamību. Tikai dažas partijas min, ka ar finansējuma palielināšanu vien nepietiks, bet vajadzēs arī pilnveidot veselības aizsardzības sistēmu (A/Par, NA), tai skaitā samazināt pakalpojumu maksimālo gaidīšanas laiku (JV), nodrošināt pakalpojumus tuvu dzīvesvietai (ZZS), nostiprināt ģimenes ārstu prakses (ZZS, S, AS, K, A/Par). LPV nepieļaus obligāto vakcināciju, kas šobrīd nav aktuāli, bet liecina par šādas politikas bīstamību potenciālu nākotnes krīžu situācijās.

Labklājība

Visas partijas sola atbalstu trūcīgākām, mazāk aizsargātām ģimenēm un pensionāriem. Tāpat partijas piemin pabalstus energoresursu cenu pieauguma kompensācijai. Tomēr netiek skaidrots, kā šie solījumi ietekmēs sociālā atbalsta finansējuma un funkciju sadali starp valsti un pašvaldībām (izņēmums ir PRO, kuri sola saskaņot valsts un pašvaldību pakalpojumus, noteikt vienotu sociālo pakalpojumu grozu visām pašvaldībām; A/Par sola sadarbību starp ģimenes ārstiem un sociālajiem dienestiem).

Visas partijas sola uzlabojumus pensiju izmaksāšanā: pensiju palielināšanu, biežāku pensijas indeksāciju, piemaksas atjaunošanu par darba stāžu līdz 1996. gadam. Neviena partija nepiemin turpmāku pensijas vecuma palielināšanu (pašreizējā palielināšana beigsies 2025. gadā, kad pensionēšanās vecums sasniegs 65 gadus), kas neizbēgami būs nepieciešama pensiju sistēmas darbības nodrošināšanai, arvien pieaugot vidējam mūža ilgumam. Vienīgi JV sola nodrošināt sociālā budžeta ilgtspēju, gan neprecizējot veicamos pasākumus.

PRO sola palielināt atalgojumu sociālajiem darbiniekiem, kas valstī jau ilgstoši ir aktuāla problēma. A/Par sola veselības un sociālās aprūpes sistēmu integrāciju, valsts un pašvaldību dienestu sadarbību, lai klientiem nebūtu jāsastopas ar gadījumiem, kad atbalsts tiek noraidīts, norādot uz citu pakalpojuma sniedzēju.

Zīmīgi, ka partijas izvairās no mazāk populāru tēmu pieminēšanas, piemēram, sociālās aprūpes centru un paliatīvās aprūpes pieejamības problēmām, kuru risināšana ir būtiski svarīga kvalitatīvas un cieņpilnas mūža nogales pavadīšanai. Izņēmums ir A/Par, kas savā programmā ir pieminējusi šīs problēmas.

Kultūra

Partiju programmas kultūrai pievērsušās salīdzinoši mazāk kā citām tēmām. Neviena no programmām nepiemin kultūras būtisko nozīmi nācijas stiprināšanai un sabiedrības dzīves kvalitātes uzlabošanai. Partijas min atsevišķus pasākumus vai uzdevumus kultūras jomā, kā nacionālās identitātes un Latvijas kultūrvērtību stiprināšanu (JV), Dziesmusvētku kustības nodrošināšanu (NA), kultūrizglītības un radošo personu atbalstu (NA, ZZS), nacionālā kino attīstību (NA, K), atbalstu dievnamu atjaunošanai (LPV), kultūras pieejamības uzlabošanu (PRO), tai skaitā bērniem un jauniešiem (A/Par).

 Drošība

Drošības jautājums partiju un apvienību garajās programmās īpaši izcelts AS, A/Par un K, pārējām partijām ietverot šo jautājumu īsajās programmās.

AS ir izvērsti detalizēti īstermiņa un ilgtermiņa mērķi, ko partija vēlētos panākt valsts aizsardzības spēju stiprināšanai. Partija iestājas par principu “ieroči–cilvēki–apmācība”, kuras mērķis ir ievērojami attīstīt vietējo militāro industriju, ieviest civili militārās aizsardzības sistēmu un ievērojami stiprināt militārās tehnikas arsenālu nākamajos gados. K iestājas par jaunas aizsardzības bāzes veidošanu Latgalē un grib pavairot bruņoto spēku līdz 52 000 karavīru (t.sk. zemessargi un rezervisti). A/Par programmas izvirzītais virs mērķis ir droša brīvība Latvijai, – tā ir viena no šī politiskā spēka prioritātēm, iestājoties par trīs NATO brigāžu izvietošanu Latvijā, aizsardzības ražotņu attīstību un civilās aizsardzības spēju stiprināšanu.

Tādām partijām kā PRO, S un LPV drošības jautājums nav aktualitāte. PRO uzsver ka Baltijas aizsardzība ir jānodrošina sadarbībā ar NATO, taču prioritātes šajā jomā nedefinē.

 “Drošības jautājumā partiju programmās dominē priekšlikumi palielināt aizsardzības budžetu un stiprināt Latvijas dalību kolektīvās drošības sistēmās. Krievijas agresija Ukrainā ir atvieglojusi kandidātu pozīciju militārās drošības jautājumos, tomēr, acīmredzot, orientēšanās uz aizsardzību novērsusi to uzmanību no nepieciešamības stiprināt tiesisku valsti, kas šajās vēlēšanās lielākai partiju daļai vairs nešķiet aktuāla,” norāda viens no EA ekspertiem Lauris Liepa.

Partiju līderu vērtēšana

No katras vērtēšanā ietvertās partijas pieteiktajiem kandidātiem tika vērtēti trīs politiķi. Partiju līderiem tika uzdoti vairāki jautājumi, kā arī analizēta viņu sabiedriskā pieredze un reputācija. Partiju līderu vērtēšanai tika izveidota kompetenču matrica, kurā ietvertas trīs būtiskākās kompetences (tehniskā pieredze, līderība, sabiedrības pārzināšana un motivācija).

Ekspertu komanda

Politiķu un partiju vērtēšanai tika izveidota ekspertu komanda, kurā iekļauti Ekonomistu apvienības biedri un ārējie eksperti, vērtēšanas procesa partneris bija nacionālā informācijas aģentūra LETA. Partiju programmas un politiķus šogad vērtēja Māris Avotiņš, Mārtiņš Āboliņš, Aiga Ārste Avotiņa, Olga Bogdanova, Juris Cebulis, Elmārs Kehris, Edmunds Krastiņš, Lauris Liepa, Andris Liepiņš, Jānis Platais, Filips Rajevskis, Pēteris Strautiņš, Baiba Šmite-Roķe.

Partiju programmu un politiķu vērtēšanu Ekonomistu apvienība veic jau kopš 6. Saeimas (1995.g.), bet partiju līderi tiek vērtēti kopš 13. Saeimas (2018.g.).

Vērtēšanas metodika

Partiju programmas tika vērtētas pēc sešām pozīcijām, kas tika apkopotas trīs galvenajos virzienos:

Valsts stratēģija un tās finansēšanas plāns

  • Valsts attīstības stratēģija: modernas valsts pārvaldes un tiesiskas valsts veidošana, kas ietver valsts attīstības stratēģiju, iecerētās reformas, politiskās stabilitātes nodrošināšanu, sabiedrības uzticības vairošanu, drošības aspektus, tiesu sistēmas stiprināšanu, korupcijas mazināšanu (maksimālais punktu skaits – 10).
  • Finanses un inflācijas mazināšana: makroekonomiskie rādītāji, valsts budžets un valdības ārējais parāds, nodokļu politika, Eiropas Savienības fondu izmantošanas politika (maksimālais punktu skaits – 10).

Ekonomika, enerģētika un Zaļā kura stratēģija

  • Ekonomika un enerģētika: enerģētikas stratēģija, Latvijas konkurētspēja Eiropas un pasaules tirgos, Latvijas rūpniecības attīstība, infrastruktūras veidošana (ceļi, transports, ostas), uzņēmējdarbības vides stiprināšana, ārējā tirdzniecība (maksimālais punktu skaits – 10).
  • Ilgtspējīga attīstība: ilgtspēja tautsaimniecībā, “Zaļais kurss” un ekonomikas transformācija, lauksaimniecības attīstība, ilgtspējas principu iedzīvināšana sabiedrībā (maksimālais punktu skaits – 10).

 Cilvēkkapitāls un drošības jautājumi

  • Drošība un tiesiskums: valsts aizsardzības stratēģija, militārās kapacitātes stiprināšana, aizsardzības sistēmu un infrastruktūras modernizācija, pilsoniskas sabiedrības veidošana un iekšējā drošība (maksimālais punktu skaits – 10).
  • Cilvēkkapitāls: izglītības, zinātnes un pētniecības attīstība, nākotnes darbaspēka pieejamība un kvalitāte, veselības aizsardzības joma, kultūras stiprināšana (maksimālais punktu skaits – 10).

Partiju iesniegtie līderi (premjera, ekonomikas un finanšu ministra kandidāti) tika vērtēti, ņemot vērā šādas kompetences:

  • Tehniskā pieredze, ko veido izglītība, pieredze politikā, kompetence un reputācija (katram līderim maksimālais punktu skaits – 14).
  • Līderība, ko veido pieredze cilvēku un procesu vadībā, kā arī pārmaiņu vadības pieredze (katram līderim maksimālais punktu skaits – 14)
  • Sabiedrības zināšanas, ko veido pieredzes un zināšanas par norisēm ekonomikā, politikā un sabiedrībā, kā arī politiķa motivācija, kas izriet no atbildēm partiju līderu intervijās (katram līderim maksimālais punktu skaits –12).

EA eksperti vērtēja esošās koalīcijas partijas “Jaunā Vienotība”, “Nacionālā apvienība”, “Attīstībai/Par!”, “Konservatīvie”, kā arī tās partijas, kas pēc SKDS datiem bija pārvarējušas 5% barjeru 2022. gada augusta vidū: “Apvienotais saraksts”, “Progresīvie”, “Saskaņa”, “Zaļo un Zemnieku savienība” un “Latvija pirmajā vietā”.

---