Ikgadējā Ekonomistu apvienības (EA) rudens konference norisinājās 27. augustā Sīkragā. Kā ierasts konference sastāvēja no biedru ziņojumiem, IKP prognožu izteikšanas rezultātiem, pētījumu prezentācijām un diskusiju paneļa.
Valdis Dombrovskis, EA biedrs un ES tirdzniecības komisārs, prezentēja ziņojumu par tirdzniecības un tehnoloģiju lomu ekonomikas virzīšanā, uzsverot nepieciešamību izvērtēt sadarbības valstu un uzņēmumu klimatneitralitātes politiku. Viņš norādīja, ka sadarbībā ar tirgus lielajiem spēlētājiem – Ķīnu, ASV – nepieciešams aizstāvēt vietējo uzņēmumu intereses, kuri piedzīvo negodīgu konkurenci saistībā ar mākslīgu cenu dempingu vai nelegālām subsīdijām. Tāpat viņš uzsvēra, ka izaicinājums būs organizēt ilgtspējīgu tirdzniecību, skatoties vai sadarbības valstis ievēro ilgtspējas un klimtneitralitātes principus. Viņš iezīmēja pašreizējos izaicinājumus tirdzniecības sadarbībai ar Ķīnu noteikto sankciju dēļ, kas kavē sadarbības līgumu parakstīšanu. Savukārt sadarbības līgumu slēgšana ar ASV uzlabojas pašreizējā prezidenta Džo Baidena administrācijas vadībā, un ir panākta vienošanās par Eiropas un ASV tirdzniecības un tehnoloģiju padomes izveidošanu.
Edmunds Krastiņš papildināja ilgtermiņa pētījumu par Baltijas ekonomiku salīdzinājumu, prezentējot jaunāko salīdzinājumu. Krastiņš iemeslus, kas izraisa Latvijas IKP atpalicību no citām Baltijas valstīm, norādot uz valsts stratēģijas, kultūras atšķirībām un zemāko pilsonības sastāvu visās Baltijas valstīs. Latvijai ir zemākais savu pilsoņu īpatsvars, salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm, līdz ar to ir lielāks sabiedrības dalīšanās īpatsvars – divkulturāla valsts. Turklāt viņš izcēla, ka Latvija, atšķirībā no kaimiņvalstīm, kur Igaunija koncentrējas uz Somijas tirgu, Lietuva uz Polijas tirgu, Latvija ir palikusi ciešās attiecības ar Krievijas tirgu. Ekonomikas ilgstošā paļaušanās uz Krievijas tirgu, kas primāri bija balstīta uz banku un tranzīta sektoru, nav atļāvusi attīstīt jaunās nozares un mainīties uz skandināviskāku biznesa vidi.
Konferences otrā daļā norisinājās paneļdiskusija par Latvijas kā Eiropas Savienības un Eirozonas dalībvalsts finanšu stāvoklis gadu pirms 14. Saeimas vēlēšanām, un tā attīstības stāvoklis pārskatāmā nākotnē. Diskusiju panelim par Latvijas finanšu stāvokli pievienojās Nils Sakss, Finanšu ministrijas Fiskālās politikas departamenta direktors, Citadeles ekonomists Mārtiņš Āboliņš, Baiba Šmite un EA biedri – Valdis Dombrovskis, Mārtiņš Kazāks, Roberts Zīle.
Mārtiņš Kazāks iezīmēja Latvijas tuvāko gadu izaicinājumus pieejamā finansējuma pareizā izlietošanā. Plānots, ka Latvija tuvākajos gados ievērojamus naudas līdzekļus investēs infrastruktūrā jeb dzelžos, bet drīzāk būtu nepieciešams vairāk līdzekļus investēt cilvēkkapitāla attīstībā. Skandināvu valstis investē 60 % jaunajās industrijās, kamēr Latvijā joprojām primāri investējam līdzekļus vecajās industrijās. Tautsaimniecībai ir jābalstās uz mazāku, bet ražīgāku industriju pleciem, tāpēc ir nepieciešams attīstīt modernas, digitālas un zaļas industrijas. Rīga vēl joprojām ir Baltijas reģionālais centrs un nepieciešams atrast veidus, kā nodrošināt ilgtspējīgu pilsētas izaugsmi, kas sekmētu arī pārējo Latvijas reģionu ilgtermiņa attīstību.
Tāpat tradicionāli Rudens konferencē tika apbalvoti precīzāko IKP prognožu noteicēji, kas 2020. gadā bija Olga Lielkalne un Juris Cebulis.
Kopējā prognoze 2021. gadam tika izvirzīta + 4,7%, savukārt 2022. gadam – + 5,2%.
Lasīt vairāk par IKP prognozēm šeit