Roberta Zīles lekcija par Lielbritānijas izstāšanās procesu un ES nākotni pēc Brexit: kopīgās prioritātes un nacionālās intereses.
ES kopējie izaicinājumi pēc-Brexit Eiropā
Ārējie izaicinājumi.
- Jaunas ģeopolitiskas prioritātes ASV
- Krievijas drauds
- Migrantu krīze
Iekšējie ES izaicinājumi
- Vienotais tirgus
- Eirozona — Grieķijas parādu krīze, banku savienība, makroekonomiskā nelīdzsvarotība
- Demogrāfiskā problēma
Brexit kontekstā, svarīgi atcerēties, ka Lielbritānija ir neaizvietojams partneris un paliks Eiropas valsts. Cieša sadarbība ir visu interesēs Lielbritānija pēdējos padsmit gadus iestājās par “jauno dalībvalstu” interesēm, kā arī uzturēja Ziemeļeiropas bloka formātu Lielbritānijai no ES valstu vidus vēsturiski izveidojušās stiprākās transatlantiskās saites ar ASV, kā arī ar citām angliski runājošām valstīm •
Kopīgās intereses un secinājumi
- Lielbritānijas kā militāri spēcīgākās un starp Eiropas valstīm ārpolitiski ietekmīgākās valsts loma mūsu ģeopolitisko interešu nodrošināšanā
- Lielbritānijā jau dzīvojošo pilsoņu tiesību nodrošināšana bez diskriminējošam pazīmēm, vienlaikus aizstāvot līdzvērtīgu Eiropas Savienības valstīs jau dzīvojošo Lielbritānijas pilsoņu tiesību nodrošināšanu
- Ja Lielbritānija atbalsta vēlmi finansēt Kohēzijas politiku, neļaut šo naudu iepludināt vispārējā ES budžeta katlā (neļaut argumentēt, ka Brexit dēļ ES vairs nevar finansēt Kohēzijas politiku)
Latvijas intereses
- Veidot maksimāli brīvā tirgus principiem atbilstošas attiecības ar Lielbritāniju (t.sk. panākot to, ka finanšu tirgus pakalpojumi nesadārdzinās)
- Brexit sarunu rezultātam jāveicina harmoniskākas attiecības ES iekšienē (novēršot ES eroziju). Tajā pašā laikā jāpanāk transatlantisko attiecību nostiprināšanās
- ES nākotnes sakarā, debate par “vairāk”, “mazāk” un “ātrumu” Eiropu ir jāizbeidz. Tā vietā ir nepieciešama labāka Eiropa, kur dalībvalstīm ir lielāka teikšana