{"id":3210,"date":"2020-09-01T16:35:39","date_gmt":"2020-09-01T14:35:39","guid":{"rendered":"https:\/\/www.ekonomisti.lv\/en\/2020\/09\/01\/konference-spriez-par-es-devumu-latvijas-ekonomikas-atjaunosanai-un-attistibai\/"},"modified":"2020-09-01T16:35:39","modified_gmt":"2020-09-01T14:35:39","slug":"konference-spriez-par-es-devumu-latvijas-ekonomikas-atjaunosanai-un-attistibai","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/www.ekonomisti.lv\/en\/2020\/09\/01\/konference-spriez-par-es-devumu-latvijas-ekonomikas-atjaunosanai-un-attistibai\/","title":{"rendered":"Konferenc\u0113 sprie\u017e par ES devumu Latvijas ekonomikas atjauno\u0161anai un att\u012bst\u012bbai"},"content":{"rendered":"<p>2020. gada augusta nogal\u0113 notika Ekonomistu apvien\u012bbas 2010 (EA) 27. Rudens konference, kas \u0161oreiz bija velt\u012bta Eiropas Savien\u012bbas (ES) sniegtaj\u0101m iesp\u0113j\u0101m Latvijas ekonomikas atjauno\u0161anai un att\u012bst\u012bbai.<\/p>\n<p>\u201cLai ar\u012b 2020. gads Latvijas ekonomikai ies\u0101k\u0101s \u013coti sekm\u012bgi, covid-19 pand\u0113mijas rad\u012bt\u0101 bremz\u0113jo\u0161\u0101 ietekme ir j\u016btama ar\u012b pie mums. Zin\u0101ms, ka n\u0101kamgad s\u0101kas jauns Eiropas Savien\u012bbas fondu pl\u0101no\u0161anas periods 7 gadiem, kas Latvijai r\u0101d\u0101s b\u016bt sam\u0113r\u0101 labv\u0113l\u012bgs. Vai m\u0113s prat\u012bsim \u0161o finans\u0113jumu sapr\u0101t\u012bgi izmantot uz\u0146\u0113mumu un iedz\u012bvot\u0101ju lab\u0101? Kas Latvijai dar\u0101ms, lai paaugstin\u0101tu starptautisko konkur\u0113tsp\u0113ju? Vai mums ir pietiekama kapacit\u0101te p\u0113c iesp\u0113jas efekt\u012bv\u0101kam l\u012bdzek\u013cu izlietojumam? \u0160ie bija da\u017ei no jaut\u0101jumiem, ko apvien\u012bba apsprieda sav\u0101 ikgad\u0113j\u0101 konferenc\u0113,\u201d saka EA prezidents Oj\u0101rs Kehris. <\/p>\n<p>Konferenc\u0113 uzst\u0101j\u0101s EA biedri &#8211; Eiropas Komisijas priek\u0161s\u0113d\u0113t\u0101jas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis, parlamenta deput\u0101ts, Saeimas Bud\u017eeta un finan\u0161u (nodok\u013cu) komisijas priek\u0161s\u0113d\u0113t\u0101js M\u0101rti\u0146\u0161 Bondars, Eiropas Parlamenta deput\u0101ts Roberts Z\u012ble, Fisk\u0101l\u0101s discipl\u012bnas padomes priek\u0161s\u0113d\u0113t\u0101ja Inna \u0160teinbuka, Vidzemes augstskolas rektors Gatis Kr\u016bmi\u0146\u0161 un ekonomists Edmunds Krasti\u0146\u0161. Konferenc\u0113 piedal\u012bj\u0101s ar\u012b Vides aizsardz\u012bbas un re\u0123ion\u0101l\u0101s att\u012bst\u012bbas ministrijas parlament\u0101rais sekret\u0101rs Art\u016brs Toms Ple\u0161s.<\/p>\n<p>V. Dombrovskis prezent\u0113ja Eiropas Savien\u012bbas daudzgadu bud\u017eetu (2021. \u2013 2027. gadam) un Eiropas ekonomikas atjauno\u0161anas pl\u0101nu. Vi\u0146\u0161 atkl\u0101ja, ka Latvijas ekonomikai tie sniegs vair\u0101k nek\u0101 10 miljardus eiro, kas ir l\u012bdz \u0161im liel\u0101kais finans\u0113juma apjoms m\u016bsu valstij. Finans\u0113juma izlietojumam liel\u0101ks uzsvars liekams uz jaunaj\u0101m politikas iniciat\u012bv\u0101m, kas \u013cautu atjaunot ekonomikas izaugsmi, dotu priek\u0161roku videi draudz\u012bgiem un digit\u0101lajam laikmetam atbilsto\u0161iem risin\u0101jumiem un p\u0101rvar\u0113tu covid-19 kr\u012bzi. <\/p>\n<p>M. Bondars inform\u0113ja, ka bez \u0161ogad pieredz\u0113t\u0101s kr\u012bzes seku atvese\u013co\u0161anas pas\u0101kumiem, ES finans\u0113jums paredz\u0113ts Administrat\u012bvi teritori\u0101l\u0101s reformas (ATR) \u012bsteno\u0161anai, ieguld\u012bjumiem vesel\u012bbas un izgl\u012bt\u012bbas nozar\u0113s, za\u013c\u0101s ekonomikas veicin\u0101\u0161anai, valsts p\u0101rvaldes kapacit\u0101tes cel\u0161anai, nabadz\u012bbas risku nov\u0113r\u0161anai un m\u0101jok\u013cu pieejam\u012bbas veicin\u0101\u0161anai.<\/p>\n<p>A.T. Ple\u0161s pauda, ka ATR rezult\u0101t\u0101 p\u0113c pa\u0161vald\u012bbu v\u0113l\u0113\u0161an\u0101m 2021. gad\u0101 Latvij\u0101 b\u016bs 42 pa\u0161vald\u012bbas. Sagaid\u0101ms, ka tas \u013caus pa\u0161vald\u012bb\u0101m k\u0101pin\u0101t savu kapacit\u0101ti, gan efekt\u012bvai bud\u017eeta apguvei, gan ES naudas l\u012bdzek\u013cu piesaistei. Jau \u0161obr\u012bd zin\u0101ms, ka ATR ce\u013cu programmas \u012bsteno\u0161anai turpm\u0101kajiem trim gadiem paredz\u0113tas invest\u012bcijas 300 miljonu eiro apm\u0113r\u0101. Vairums no jaunaj\u0101s pa\u0161vald\u012bb\u0101s ietilpsto\u0161ajiem novadiem ir atradu\u0161i veidu konstrukt\u012bvai sadarb\u012bbai un att\u012bst\u012bbas pl\u0101no\u0161anai.<\/p>\n<p>R. Z\u012ble akcent\u0113ja, ka j\u0101dara viss, lai iedz\u012bvot\u0101jus notur\u0113tu Latvij\u0101. Nauda j\u0101iegulda cilv\u0113kresursos un j\u0101lau\u017e Latvijas k\u0101 maza atalgojuma valsts statuss.<\/p>\n<p>I. \u0160teinbuka papildin\u0101ja, ka v\u0113l \u0161obr\u012bd Latvijas uz\u0146\u0113mumu produktivit\u0101te ir v\u0113rt\u0113jama k\u0101 zema, l\u012bdz ar to no \u0161\u012b aspekta joproj\u0101m ir daudz dar\u0101m\u0101. Reiz\u0113 ar produktivit\u0101tes cel\u0161anu, k\u0101ps ar\u012b atalgojums.<\/p>\n<p>I. \u0160teinbuka kop\u0101 ar G. Kr\u016bmi\u0146u ieskic\u0113ja savu devumu Valsts p\u0113t\u012bjumu programm\u0101 \u201cCovid-19 seku mazin\u0101\u0161anai\u201d. 10 programmas ietvaros finans\u0113tu p\u0113t\u012bjumu, kuru m\u0113r\u0137is ir ierobe\u017eot Covid-19 infekcijas slim\u012bbas izplat\u012bbu, aizsarg\u0101t iedz\u012bvot\u0101jus un p\u0113c iesp\u0113jas \u0101tr\u0101k atjaunot ekonomisko darb\u012bbu un soci\u0101li akt\u012bvu ikdienas dz\u012bvi, rezult\u0101ti savu dienasgaismu ieraudz\u012bs jau \u0161\u012b gada nogal\u0113.<\/p>\n<p>E. Krasti\u0146\u0161 bija sagatavojis Baltijas valstu ekonomikas r\u0101d\u012bt\u0101ju sal\u012bdzin\u0101jumu. D\u0113\u013c Latvijas, Lietuvas un Igaunijas l\u012bdz\u012bgajiem izm\u0113riem un darb\u012bbas vides, ir iesp\u0113jams labi spriest par to relat\u012bvo att\u012bst\u012bbu. Kaut ar\u012b iez\u012bm\u0113ju\u0161\u0101s da\u017eas pozit\u012bvas tendences un Latvijas ekonomika kopum\u0101 att\u012bst\u012bjusies, tom\u0113r atpaliekam no kaimi\u0146iem un pietuvoties vi\u0146u sasniegumiem nav izdevies. Pieaudzis augst\u0101ku tehnolo\u0123iju un pievienot\u0101s v\u0113rt\u012bbas produkcijas \u012bpatsvars ra\u017eo\u0161an\u0101 un eksport\u0101, tom\u0113r ra\u017eo\u0161anas apjomi neaug pietieko\u0161i strauji. Darba ra\u017e\u012bgums vair\u0101k k\u0101 10 gadus ir zem\u0101kais Baltij\u0101, tikko sasniedzot 60% no ES vid\u0113j\u0101.<\/p>\n<p>Ar\u012b pakalpojumu eksport\u0101 atpaliekam no kaimi\u0146iem. Agr\u0101k\u0101s l\u012bderpoz\u012bcijas finan\u0161u pakalpojumu snieg\u0161an\u0101 ir zaud\u0113tas un l\u012bdz\u012bgs liktenis apdraud ar\u012b tranz\u012bta nozari. Da\u013c\u0113ji \u0161os zaud\u0113jumus kompens\u0113 IKT pakalpojumu eksports. <\/p>\n<p>T\u0101pat secin\u0101ms, ka nodok\u013cu cel\u0161anas iesp\u0113jas teju ir izsmeltas, \u0146emot v\u0113r\u0101 to, ka visp\u0101r\u0113j\u0101s vald\u012bbas ie\u0146\u0113mumu strukt\u016bra ir vien\u0101 l\u012bmen\u012b ar Igauniju un augst\u0101ka nek\u0101 Lietuv\u0101.<\/p>\n<p>Jau tradicion\u0101li EA Rudens konferenc\u0113 apkopo biedru izteikt\u0101s iek\u0161zemes kopprodukta (IKP) prognozes. No ekonomisk\u0101 viedok\u013ca \u0161is gads ies\u0101k\u0101s cer\u012bgi, bet glob\u0101l\u0101s pand\u0113mijas rad\u012bt\u0101s korekcijas t\u016brisma nozar\u0113, apgroz\u012bjuma kritums tranz\u012bta nozar\u0113 un nacion\u0101l\u0101 aviokomp\u0101nija airBaltic v\u0113l nav paguvusi pilnv\u0113rt\u012bgi pacelties, t\u0101d\u0113\u013c biedri prognoz\u0113, ka IKP 2020. gad\u0101 b\u016bs negat\u012bvs &#8211; 6,5%. <\/p>\n<p>V\u0113rt\u0113jot n\u0101kamo, 2021. gadu, ekonomisti joproj\u0101m saskata lielu nenoteikt\u012bbu, bet cerot uz r\u016bpniec\u012bbas att\u012bst\u012bbu Eiropas valst\u012bs un augst\u0101ku gatav\u012bbas l\u012bmeni potenci\u0101lajam COVID-19 otrajam vilnim, sagaid\u0101ma Latvijas ekonomikas izaugsme vismaz 3,6% apjom\u0101. <\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"<p>2020. gada augusta nogal\u0113 notika Ekonomistu apvien\u012bbas 2010 (EA) 27. Rudens konference, kas \u0161oreiz bija velt\u012bta Eiropas Savien\u012bbas (ES) sniegtaj\u0101m iesp\u0113j\u0101m Latvijas ekonomikas atjauno\u0161anai un att\u012bst\u012bbai. \u201cLai ar\u012b 2020. gads<a href=\"https:\/\/www.ekonomisti.lv\/en\/2020\/09\/01\/konference-spriez-par-es-devumu-latvijas-ekonomikas-atjaunosanai-un-attistibai\/\" rel=\"nofollow\"><br \/><font color=#445f85><b>Read more&#8230;<\/b><\/font><\/a><\/p>\n","protected":false},"author":1,"featured_media":0,"comment_status":"closed","ping_status":"closed","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"_acf_changed":false,"footnotes":""},"categories":[139],"tags":[],"class_list":["post-3210","post","type-post","status-publish","format-standard","hentry","category-actual"],"acf":[],"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/www.ekonomisti.lv\/en\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/3210","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/www.ekonomisti.lv\/en\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/www.ekonomisti.lv\/en\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.ekonomisti.lv\/en\/wp-json\/wp\/v2\/users\/1"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.ekonomisti.lv\/en\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=3210"}],"version-history":[{"count":0,"href":"https:\/\/www.ekonomisti.lv\/en\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/3210\/revisions"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/www.ekonomisti.lv\/en\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=3210"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.ekonomisti.lv\/en\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=3210"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.ekonomisti.lv\/en\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=3210"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}