Ziņu aģentūra LETA, kas bija Ekonomistu apvienības sadarbības partneris partiju vērtēšanas projektā, ir sagatavojusi plašu ieskatu vērtējuma rezultātos un papildinātu infografiku par partiju programmām, atbildēm uz tautsaimniecībai būtiskiem jautājumiem, kā arī izvirzītajiem līderiem un potenciālajām ekonomikas vadības komandām.
Kopvērtējumā labāko rezultātu sasniedza Jaunā Vienotība ar 7,6 punktiem, tai seko Apvienotais saraksts ar 7,4 punktiem, Progresīvie ar 7,0 punktiem un Nacionālā apvienība ar 6,3 punktiem.
Vērtējumā partiju ekonomiskās programmas veidoja 30%, atbildes uz ekonomikas politikas jautājumiem — 30%, bet līderu un potenciālo ekonomikas vadības komandu izvērtējums — 40%. Visu trīs daļu rezultāti tika pārrēķināti vienotā 10 punktu skalā.
LETA publikācijā izceltie galvenie secinājumi
Lielākais trūkums ir nepietiekama fiskālā sabalansētība. Gandrīz visas partijas vienlaikus sola samazināt nodokļus, palielināt finansējumu vairākām nozarēm un saglabāt fiskālo stabilitāti. Tomēr reti tiek paskaidrots, no kā būs jāatsakās, kā tiks palielināti valsts ieņēmumi vai segtas jaunās saistības.
Apvienotais saraksts un Jaunā Vienotība vislabāk savieno tirgus orientāciju ar profesionālām institūcijām, atklātību un pārbaudāmu izpildi. Vienlaikus arī šo partiju piedāvājumos nav pilnībā aprēķināta fiskālā ietekme un pietiekami izvērtēti publisko finanšu instrumentu riski.
Progresīvo piedāvājums vairākos institucionālajos jautājumos novērtēts kā kvalitatīvs, īpaši valsts kapitālsabiedrību pārvaldības un izglītības jomā. Zemāku kopvērtējumu nosaka plašāka valsts loma ekonomikā un sociālajā politikā bez pietiekami skaidriem fiskālajiem ierobežojumiem.
Nacionālā apvienība saņēmusi augstu vērtējumu tiesiskuma, drošības un digitalizācijas jautājumos, taču tās plašais ģimeņu atbalsta un nodokļu atvieglojumu piedāvājums nav pietiekami prioritizēts un finansiāli aprēķināts.
ZZS piedāvājumā identificēti vairāki tirgum draudzīgi mērķi, tomēr ierobežotais izklāsts un izmantotie finansēšanas pieņēmumi neļauj pilnvērtīgi novērtēt risinājumu īstenojamību.
MMN konsekventi formulējusi ierobežotas valsts, subsidiaritātes un tirgus reformu principus, taču vērtējumu pazemina strauju institucionālo reformu riski, nepilnīgs fiskālās ietekmes pamatojums un iespējamā rezultātu kontroles vājināšana.
Latvija pirmajā vietā un Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši zemāku nodokļu vai cenu mērķus bieži savieno ar administrētu tirgu, protekcionismu vai plašām saistībām bez skaidra finansējuma. Tas palielina fiskālos un institucionālos riskus.
Paplašinātajā LETA infografikā iespējams salīdzināt ne tikai partiju rezultātus visās trīs vērtējuma daļās, bet arī programmās dominējošās tēmas, partiju stiprākās un vājākās atbildes un augstāk vai zemāk novērtētos kandidātus.
LETA publikācija:
https://leta.lv/home/important/C4B89994-7AAF-4421-8C00-F7EE7EC32849/
Paplašinātā infografika:
https://infogram.com/ekonomistu-apvienibas-saeimas-velesanas-startejoso-partiju-vertejums-1h0n25oj5omnl4p