Ekonomistu apvienība jau desmito reizi vērtē politisko partiju piedāvājumu pirms Saeimas vēlēšanām. Šogad projekts ir paplašināts, papildus partiju programmām vērtējot arī to spēju atbildēt uz Latvijas tautsaimniecības izaicinājumiem un izvirzītos līderus.
Zemāk — vērtēšanas 2. daļa: astoņu politisko partiju atbilžu uz deviņiem Latvijas tautsaimniecībai būtiskiem jautājumu blokiem izvērtējums.
Ekonomistu apvienība visām vērtējumā iekļautajām partijām nosūtīja vienādus jautājumus par uzticēšanos un tiesiskumu, valsts kapitālsabiedrību pārvaldību, tautsaimniecību un valsts finansēm, nodokļiem, enerģētiku, izglītību, aizsardzību, demogrāfiju un valsts pārvaldi.
Šis ir otrais posms no trim plašākā partiju vērtēšanas projektā. Pirmajā posmā tika analizētas partiju ekonomiskās programmas, otrajā — partiju sniegtās atbildes uz konkrētiem jautājumiem, bet noslēdzošajā posmā tiks vērtēti partiju izvirzītie līderi un potenciālā valdības komanda.
Atšķirībā no programmu izvērtējuma šajā posmā analizēti tikai partiju iesniegtie atbilžu dokumenti. Partiju programmas, mediju izteikumi, līdzšinējā darbība un citi ārēji avoti netika izmantoti. Tādējādi vērtējums parāda, cik skaidri un kvalitatīvi partijas spēj formulēt risinājumus vienādi uzdotiem jautājumiem, bet nevērtē to līdzšinējo politisko darbību vai solījumu izpildes varbūtību.
Ekonomistu apvienības eksperta Andra Liepiņa komentārs par partiju sniegtajām atbildēm
Vērtējot tikai partiju iesniegtās atbildes, pozitīvi vērtēju to, ka vairākums ir identificējis būtiskākos Latvijas attīstības ierobežojumus: zemu produktivitāti, investīciju trūkumu, birokrātiju, darbaspēka nodokļu slogu, enerģētiskās drošības riskus un nepietiekamu publiskās pārvaldes atbildību. Vairākās atbildēs piedāvāti arī konkrēti termiņi, atbildīgās institūcijas un rezultātu rādītāji.
Vispilnīgāk izstrādātas ir Apvienotā saraksta un Jaunās Vienotības atbildes. Tajās tirgus ekonomikas instrumenti apvienoti ar profesionālāku valsts kapitālsabiedrību pārvaldību, lielāku atklātību un izmērāmiem mērķiem. Tomēr arī šīm partijām pietrūkst vienota četru gadu fiskālās ietekmes vērtējuma, kas parādītu nodokļu izmaiņu, investīciju programmu un jauno izdevumu kopējo ietekmi uz budžetu un valsts saistībām.
Kopumā partiju atbildēs netrūkst pareizi identificētu problēmu un politisku mērķu. Galvenais trūkums ir nespēja sabalansēt izvēlētos politikas instrumentus. Gandrīz visas partijas sola vienlaikus samazināt nodokļus, palielināt finansējumu vairākām nozarēm un saglabāt fiskālo stabilitāti, taču reti paskaidro, no kā būs jāatsakās vai kā tiks segtas jaunās saistības.
Lai atbildes kļūtu par ticamu valdības rīcības plānu, katram būtiskam priekšlikumam nepieciešama izmaksu aplēse, finansējuma avots, ieviešanas termiņš, atbildīgā institūcija un publiski pārbaudāms rezultāta rādītājs. Labs politikas piedāvājums nav garākais solījumu saraksts — tā ir spēja noteikt prioritātes un uzņemties atbildību par to finansēšanu un izpildi.
Andris Liepiņš
Kā tika veikts partiju atbilžu izvērtējums?
Katrs no deviņiem jautājumu blokiem tika vērtēts skalā no 0 līdz 5 punktiem, un visi bloki kopvērtējumā svērti vienādi. Vērtējumā vienlaikus ņemti vērā divi aspekti:
- atbildes saderība ar Ekonomistu apvienības izvēlēto labēji liberālo/liberāli konservatīvo ekonomikas politikas skatījumu;
- atbildes kvalitāte — konkrētība, fiskālās ietekmes pamatojums, institucionālais dizains, izmērāmi rezultātu rādītāji un īstenojamība.
Vērtējuma pamatā ir fiskālā atbildība, brīva un godīga konkurence, privātā iniciatīva, vienkārša un prognozējama nodokļu sistēma, profesionāla un tiesiska valsts, kā arī publiskā finansējuma sasaiste ar izmērāmiem rezultātiem, konkurenci, izmaksu un ieguvumu analīzi un pēcnovērtējumu. Valsts iejaukšanās ekonomikā uzskatīta par pamatotu gadījumos, kad ir skaidri identificējama tirgus nepilnība vai drošības risks.
Vērtēšanas procesu un gala rezultātu apkopošanu vadīja Andris Liepiņš. Kā analītiskie palīgrīki tika izmantotas četras mākslīgā intelekta platformas — ChatGPT, Claude, Gemini un Grok. Visu četru platformu vērtējumos trīs spēcīgāko atbilžu grupā bija Apvienotais saraksts, Jaunā Vienotība un Mēs mainām noteikumus. Gala vērtējumā apkopota gan atbilžu atbilstība definētajam ekonomikas politikas skatpunktam, gan to praktiskā un institucionālā kvalitāte.
Svarīgi: šajā posmā izmantotā 0–5 punktu skala un metodika atšķiras no partiju programmu izvērtējuma, tādēļ abu posmu punktus nevar tieši salīdzināt.
| Punkti | Vērtējuma skaidrojums |
| 5 | Ļoti spēcīga saderība un pilns, īstenojams mehānisms ar finansējumu un izmērāmiem rezultātiem |
| 4 | Spēcīga atbilde ar dažiem būtiskiem, bet novēršamiem trūkumiem |
| 3 | Pamatots virziens, taču nepilnīgs risinājuma dizains vai idejiska spriedze |
| 2 | Vāja atbilde ar būtiskiem tirgus, fiskāliem vai institucionāliem riskiem |
| 1 | Būtiski nesabalansēta vai uz jautājumu neatbilstoša atbilde |
| 0 | Atbildes nav |
Galvenā vērtēšanas tabula
Punkti 0–5; visi deviņi jautājumu bloki kopvērtējumā svērti vienādi.
VKS — valsts kapitālsabiedrību pārvaldība. Infografikā izmantojamā krāsu skala: zaļš — vismaz 3,50 punkti; dzeltens — 2,00–3,49 punkti; sarkans — mazāk par 2,00 punktiem.
Ko rāda rezultāti?
Apvienotais saraksts un Jaunā Vienotība vislabāk savieno tirgus orientāciju ar profesionālām institūcijām, atklātību un pārbaudāmu izpildi. Abu partiju galvenais trūkums ir nepilnīgi aprēķināta fiskālā ietekme un publisko finanšu instrumentu riska kontrole.
Mēs mainām noteikumus idejiski viskonsekventāk formulē ierobežotas valsts, subsidiaritātes un tirgus reformu principus. Vērtējumu samazina straujo institucionālo reformu pārejas riski, nepilnīgs fiskālās ietekmes pamatojums un iespēja vājināt rezultātu kontroli izglītībā un civildienestā.
Progresīvo atbildes vairākos institucionālajos blokos ir kvalitatīvas, īpaši valsts kapitālsabiedrību pārvaldībā un izglītībā. Zemāku kopvērtējumu nosaka plašāka valsts loma ekonomikas un sociālajā politikā bez pietiekama fiskālā ierobežojuma.
Nacionālā apvienība saņem augstu vērtējumu tiesiskuma, drošības un digitalizācijas jautājumos, taču ļoti plašais ģimeņu atbalsta un nodokļu atvieglojumu piedāvājums nav prioritizēts vai finansiāli aprēķināts.
Zaļo un Zemnieku savienības īsajās atbildēs ir vairāki tirgum draudzīgi mērķi, tomēr ierobežotais izklāsts un izvēlētie finansēšanas pieņēmumi neļauj pietiekami novērtēt risinājumu īstenojamību.
Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši un Latvija pirmajā vietā zemāku nodokļu vai cenu mērķus bieži savieno ar administrētu tirgu, protekcionismu vai plašām nenosegtām saistībām. Tas palielina fiskālos un institucionālos riskus un nav konsekventi savienojams ar fiskāli konservatīvu tirgus ekonomikas pieeju.
Zemāks kopvērtējums ne vienmēr nozīmē tikai vājāk izstrādātu atbildi. Tas var atspoguļot arī partijas politikas piedāvājuma neatbilstību izvēlētajam labēji liberālajam/liberāli konservatīvajam vērtēšanas skatpunktam. Vienlaikus vairākos gadījumos zemāku rezultātu noteica nevis ideoloģija, bet finansējuma, konkurences neitralitātes, neatkarīgu institūciju vai konkrēta ieviešanas mehānisma trūkums.
Kas partijām vēl jāpamato?
Lai iesniegtās atbildes varētu uzskatīt par ticamu četru gadu valdības rīcības plānu, partijām būtu nepieciešams publiskot:
- četru gadu ieņēmumu, izdevumu, budžeta bilances, valsts parāda un procentu izmaksu aprēķinu bāzes un nelabvēlīgā scenārijā;
- katra nodokļu vai pabalstu pasākuma saņēmēju loku, statisko un dinamisko fiskālo ietekmi, ieviešanas gadu un drošu finansējuma avotu;
- valsts atbalsta, garantiju, publiskās un privātās partnerības un fondu nepieciešamības pamatojumu, privātā riska daļu un iespējamo zaudējumu limitu;
- valsts kapitālsabiedrību konkurences neitralitātes, profesionālas atlases, kapitāla atdeves un iziešanas no tirgus kritērijus;
- konkrētu atceļamo valsts funkciju un regulējumu sarakstu, pārejas izmaksas un pakalpojumu kvalitātes rādītājus;
- katram rezultātu rādītājam — bāzes vērtību, izpildes termiņu, atbildīgo datu īpašnieku, publiskošanas regularitāti un rīcību mērķa neizpildes gadījumā.
Pilns detalizētais vērtējums ar pamatojumu katrai partijai un katram jautājumu blokam pieejams šeit:Partiju_atbilzu_EA2010_skatījums