Ekonomistu apvienības ziema konferences uzmanības centrā – Latvijas attīstības stratēģija
Ekonomistu apvienības (EA) ziemas konferencē, kas notika 5. decembrī, lielākā uzmanība tika pievērsta Eiropas Savienības (ES) ekonomikas konkurētspējai un Ukrainas atbalstam, kā arī Latvijas attīstības vīzijai turpmākajiem 25 gadiem. EA prezidents Ojārs Kehris konferences ievadā aktualizēja jautājumus par ES atbalstu Ukrainai, militārās ražošanas kapacitātes attīstību Eiropā, kā arī birokrātijas mazināšanu un ES konkurētspēju.
Eiropas Komisijas Ekonomikas un produktivitātes, īstenošanas un vienkāršošanas komisārs Valdis Dombrovskis konferences pirmajā daļā norādīja, ka Eiropas Komisija ir apstiprinājusi priekšlikumu par t.s reparācijas aizdevuma piešķiršanu Ukrainai, izmantojot Krievijas iesaldētos aktīvus. Reparācijas aizdevums ir viens no diviem iespējamajiem risinājumiem, lai atbalstītu Ukrainas budžeta un militārās vajadzības turpmāko divu gadu laikā. Līdz šim pret šādu aizdevumu iebildusi Beļģija, kur glabājas lielākā daļa no iesaldētajiem Krievijas Centrālās bankas aktīviem. Otra iespēja ir kopīgs ES valstu aizņēmums, taču tam būtu vajadzīgs vienbalsīgs ES dalībvalstu atbalsts.
Reparācijas aizdevuma apjoms varētu sasniegt 90 miljardus eiro, kas veido aptuveni divas trešdaļas no Ukrainas vajadzībām turpmāko divu gadu laikā. Ukrainai būtu jāatmaksā šis aizdevums gadījumā, ja Krievija tai izmaksātu reparācijas. Aizdevums būtu izmantojams gan Ukrainas budžeta vajadzībām, gan arī kā atbalsts militārām vajadzībām. Militārais atbalsts pamatā tiktu sniegts no Eiropas Ekonomiskās kopienas (EEK) valstu puses, taču nepieciešamības gadījumā ieroču sistēmas Ukarina varētu iegādāties arī no citām valstīm, piemēram, ASV.
Konferences dalībnieki diskutēja arī par Eiropas līdzdalību un ietekmi sarunās starp ASV, Krieviju un Ukrainu. “Varam būt līdzdalīgi šajā procesā tik lielā mērā, cik mēs būsim spējīgi reāli ietekmēt norises Ukrainā,” ES valstu ietekmi raksturoja V. Dombrovskis.
Latvijas attstības scenāriji: izaugsme, stagnācija, atpalicība
Konferences otrajā daļā EA diskutēja par Latvijas attīstības sratēģijas 2050 tapšanu. Stratēģijas ietvaru raksturoja Latvijas Universitātes rektors, profesors Gundars Bērziņš un Fiskālās disciplīnas padomes locekle Inna Šteinbuka. Kā norādīja G. Bērziņš, Latvijas tālākajā attīstībā ir ietverti trīs pamata scenāriji:
- izaugsmes scenārijs, kurā notiek nepārtraukta, ātra un visos līmeņos sabalansēta attīstība, izmantojot Latvijas priekšrocības, īstenojot saskaņotas prioritātes un darbības, akcentējot valstī vienotus attīstības virzienus;
- stagnācijas scenārijs, kurā attīstības process piemērojas lēnākajiem; vienas paaudzes dzīves laikā Latvija nespēj panākt ES valstu vidējo dzīves līmeni; sabiedrībā zūd motivācija ilgtermiņa ieguldījumiem un darbībām, arī izglītības iegūšanai;
- atpalicības scenārijs, kas paredz, ka turpinās pašreizējais nekoordinētais process; attīstības temps strauji samazinās, vienlaikus pastiprinās spriedze sabiedrībā; nākotnes mērķu īstenošana top problemātiska; Latvija kļūst par ES otrās šķiras valsti.
Raksturojot valsts attīstības stratēģijas ietvaru, G, Bērziņš uzsvēra, ka tas tiek balstīts trīs pamata vērtībās. Tās ir: valsts pastāvēšanas un nepārtrauktības nodrošināšana; Latviešu valodas, kultūras un vides saglabāšana un attīstība; iedzīvotāju labklājības pieaugums.
Stratēģijas ietvara autori ir identificējuši deviņus kritiski svarīgi faktorus vai virzienus, kas būtu jāņem vērā turpmākajā Latvijas attīstības stratēģijas tapšanā. To vidū ir, piemēram, drošība; cilvēkkapitāls un demogrāfija; publiskā pārvalde; Latvijas konkurētspēja; kapitāla tirgus un nodokļi; vide, ilgtspēja un klimats; pilsoniskā aktivitāte un cilvēku iesaistes līmenis, un citi.
Kā norādīja G. Bērziņš, viens no atslēgas faktoriem ir un būs Latvijas drošība, tāpēc turpmāko 25 gadu laikā būtu jāsaglabā ieguldījums drošībā un aizsardzībā 5 % līmenī no IKP, kā arī, – viens no svarīgākajiem jautājumiem, par ko nāksies diskutēt un pieņemt lēmumus, ir Latvijas rīcība migrācijas jautājumā.
Diskusija par Latvijas attīstību – no valsts pārvaldes veiktspējas līdz demokrātijai un produktivitātei
Konferences noslēgumā notika diskusija par Latvijas attīstības stratēģijas tapšanu, tajā ietveramajām aktualitātēm un stratēģijas iedzīvināšanu, kur lielākā uzmanība tika veltīta valsts pārvaldes veiktspējai, migrācijas jautājumiem un uzņēmējdarbības veicināšanai.
Kā uzsvēra V. Dombrovskis, nozīmīgākais jautājums ir stratēģijas sasaiste ar vidēja termiņa plānošanas dokumentiem, tostarp, ES fondu plānošanu. Arī finanšu minisrs Arvils Ašeradens (Vienotība) uzsvēra, ka lielākie izaicinājumi stratēģijas iedzīvināšanā ir tās integrēšana politiskajā un valsts pārvaldes dienas kārtībā. “Stratēģija ir jāintegrē politiskajā [vēlēšanu] ciklā, kā arī ir jāpanāk domāšanas maiņa valsts pārvaldē – no procesu orientētas kultūras uz rezultātu orientētu kultūru.” A. Ašeradens arī aicināja stratēģijā ietvert redzējumu par Latvijas attīstībai nepieciešamajām investīcijām.
Savukārt ekonomists, SIA “Primekss” dibinātājs un vadītājs Jānis Ošlejs aicināja saglabāt fokusētu pieeju sarežģītām problēmām, izvirzot galveno stratēģisko prioritāti – paaugstināt pievienoto vērtību uz katru strādājošo, jo no tā ir atkarīgi citi attīstībai svarīgi procesi. “Tam būtu jābūt galvenajam rādītājam, kam pakārtotas citas lietas,” uzsvēra J. Ošlejs.
Ekonomists, Valsts kontroles padomes loceklis Mārtiņš Āboliņš aicināja lielāku uzmanību pievērst globāla rakstura pārmaiņām un ārējās vides ietekmei uz Latvijas attīstību, neaizmirstot par pieaugošo Ķīnas dominanci. Viņaprāt, īpašu uzmanību būs jāpievērš migrācijas jautājumiem, kā arī tam, kā tiek ieviesti un ievēroti plānošanas dokumenti. Arī sabiedriskās politikas centra “Providus” vadītāja Sanda Liepiņa aicināja stratēģijas kontekstā domāt par plašākām pārmaiņām pasaulē: “Nevaram pieņemt kā pašsaprotamu to, ka turpināsim dzīvot tiesiskā un demokrātiskā sabiedrībā.” Viņa akcentēja ekonomikas attīstības lielo nozīmi, kas ir cieši saistīta ar demokrātijas noturību, kā arī pieaugošo nevienlīdzību, kas rada noslāņotu sabiedrību un palielina sociālo spriedzi.
Ekonomists, EA valdes loceklis Edmunds Krastiņš uzsvēra, ka valsts attīstība lielā mērā ir atkarīga no izlēmīgu un spilgtu līderu spējas pārliecināt sabiedrību par to vai citu reformu nepieciešamību. O. Kehris uzskata, ka attīstības stratēģijas ietvarā ir izdevies veiksmīgi parādīt iespējamos attīstības scenārijus, taču “būtu nozīmīgi saprast, ka sasniegt šos kopumā pareizi izvirzītos mērķus? Vēlētu autoriem lielākas ambīcijas un drosmi.” O. Kehris uzskata, ka lielāka uzmanība būtu jāpievērš valsts pārvaldes veikstpējai un tās samazināšanai, kā arī Rīgas kā Latvijas ekonomikas dzinējspēka lomai un pašvaldību motivācijai piesaistīt investīcijas, lai attīstītos. Turklāt, vērtīgi būtu saprast, cik daudz ir izdevies izpildīt iepriekš definētajā valsts attīstības stratēģijā Latvija 2030, un, to, kāpēc virkne ieceru tā arī nav iedzīvinātas?
