Ekonomistu Apvienības 2010 pavasara konference
Demogrāfiskās situācijas un migrācijas problēmu risinājumi būs viens no svarīgākajiem jautājumiem Ekonomistu Apvienības 2010 partiju priekšvēlēšanu programmu vērtēšanā tā savā pavasara konferencē nolēma Ekonomistu Apvienības 2010 biedri.
Sesijā Depopulācija kā drauds un izaicinājums, uzklausot VRAA analītiķi Jāni Bruņenieku un Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta direktori Janu Muižnieci, apvienības biedri secināja, ka demogrāfiskā situācija Latvijā ir kritiska sabiedrība noveco, iedzīvotāji emigrē no valsts. Šai problēmai jau sen bija nepieciešams politisks risinājums. Pensijas netiek garantētas, izglītības līmenis zems, cilvēku skaits samazinās. Ko šādā situācijā cilvēkam darīt? braukt uz vietām, kur šīs problēmas tiek risinātas, iedzīvotāju noskaņojumu raksturo Edmunds Krastiņš, kurš demogrāfiskajiem jautājumiem sekojis jau gadus desmit.
Kritisko situāciju izlīdzināt ar bērnu dzimstību ir nereāli, uzskata Jānis Bruņenieks. Risinājums meklējams kontrolētā migrācijas politikā, Pilsonības likuma izmaiņās un augstākās izglītības sistēmas pilnveidošanā. Ekonomisti iesaka pārskatīt jautājumu par dubultpilsonību, savukārt augstākās izglītības kvalitāte, kas pašlaik tiek vērtēta kā ļoti zema, veicinātu ārvalstu studentu ieplūšanu un papildu intelektuālā kapitāla palikšanu Latvijā.
Diskutējot par pensiju jautājumu, tika secināts, ka esošās pensiju sistēmas pamatā ir solidaritātes princips, kas nedarbojas. Ekonomists Pēteris Strautiņš uzskata, ka jāmainās sabiedrības domāšanai - cilvēkiem jābeidz ticēt paaudžu solidaritātei un jāsāk domāt par alternatīviem risinājumiem valsts pensijai.
Konferencē tika apspriests arī jautājums par uzņēmēju iesaistīšanos politikā. Sarunā piedalījās biedrības Par labu Latviju veidotāja, uzņēmēja Ieva Plaude Rēlingere. Es vēlos iedziļināties un saprast, kā Latvijas ekonomiku iekļaut Eiropas kopējā apritē un kā to tālāk attīstīt. Uz šiem jautājumiem atbildēt var ekonomikas speciālisti, politiķa pienākums ekonomistu idejas skaidrot sabiedrībai saprotamā valodā, tā politiķu un ekonomistu sadarbību redz uzņēmēja.
Apvienības biedrs Juris Cebulis akcentēja partiju priekšvēlēšanu programmu izpildi pēc vēlēšanām būtu svarīgi programmās plānoto izdarīt profesionāli, kvalitatīvi un laikā. Daudzus jautājumus neatrisinās ne ekonomists, ne politiķis visu izšķirs sabiedrības spēja vienoties - ko esam gatavi upurēt labākai nākotnei.
Valsts ekonomikas pieaugums ir jānotur uz ceļa 3%-6% gadā, savu redzējumu par politiķu galveno uzdevumu valsts ekonomikas attīstībā pauda Ojārs Kehris. Straujākas izaugsmes apstākļos jāuzkrāj, savukārt, ja pieaugums tuvojas nullei, tad uzkrātā nauda jaliek ekonomikas sildīšanā. Arī Edmunds Krastiņš norādīja uz budžeta disciplīnu kā vienu no Latvijas ilgtspējas pamatiem. Nesenā pagātnē tērēja visi. Šodien bažas rada publiski izteikumi, kas norāda, ka neesam mācījušies no pagātnes kļūdām un, pie pirmajiem izaugsmes rādītājiem, atkal tērēsim. Disciplīnas trūkums ir mūsu kultūras problēma, secināja Krastiņš.
Ekonomisti valsts pārvaldi salīdzināja ar uzņēmējdarbību, konstatējot, ka divdesmit gados valsts nav atradusi veidu kā kļūt par pakalpojuma sniedzēju sabiedrībai un neprot veidot attiecības ar pilsoni kā ar klientu. Uzņēmējiem politikā būtu jāienes racionāla pieeja jautājumu risināšanā. Politiķu kompetence ekonomikas jautājumos ir pietiekama, taču galvenā problēma esot vērtībās un morālē, secināja diskusijas dalībnieki.
Konferencē apspriestie jautājumi tiks uzdoti arī politiķiem, vērtējot partiju piedāvātās priekšvēlēšanu programmas rudenī gaidāmajās 10. Saeimas vēlēšanās.