Sociāldemokrātiskā partijas “Saskaņa” programmas vērtējums

11. saraksts
EA2010 komentāri

PAR SABIEDRĪBAS ATTĪSTĪBAS JOMĀM (UZTICĪBA VALSTS VARAI, IZGLĪTĪBA, DEMOGRĀFIJA)
Saskaņas programma pēc struktūras atšķiras no citu partiju programmām, lielākā uzmanība ir sociāldemokrātiskā skatījuma skaidrošanai un visu dzīves jomu analīzei caur šo sociāldemokrātisko prizmu. Taču jāatzīmē, ka uzticēšanās valsts varai, kaut gan nav definēta kā problēma, tiek risināta caur vairākām iniciatīvam, kas palielinātu vēlētāju ietekmi starpvēlēšanu periodā - tādām kā deputātu pirmstermiņa atsaukšana, paredzēts arī ieviest tiešas pašvaldību vadītāju vēlēšanas. Kas attiecas uz izglītību un demogrāfiju, tad šajās tēmās ir pietiekoši daudz vietas problēmu aprakstam un samērā maz instrumentu problēmu risinājumam.

PAR VESELĪBAS APRŪPES JOMU
Vēlēšanu programmā veselības aizsardzība nav pieminēta. Partijas programma paredz nekavējošu budžeta finansējuma palielinājumu līdz 4% no IKP un pakāpenisku pieaugumu līdz 7%. 

PAR DARBA TIRGUS, MAKROEKONOMISKĀ RĀMJA UN NODOKĻU JOMĀM
Tautsaimniecības jomā visgrūtāk ir vērtējama Saskaņas programma, jo tā piedāvā kardināli atšķirīgus risinājumus, kas prasa rūpīgi izstrādātu un ticamu plānu budžeta finansēšanai un investoru uzticības atgriešanai, tomēr tas nav piedāvāts. Diemžēl tādi elementi, kā progresīva IIN sistēma, samazināta PVN likme pārtikai, minimālās algas celšana un citi pasākumi rada nepieciešamību būtiski celt ieņēmumu bāzi. Tajā pašā laikā piedāvātā otrā pensiju līmeņa uzkrājumu un daļas LB līdzekļu izmantošana nav vērtējama, kā ilgtspējīgs risinājums, turklāt tas ir pretrunā ar partijas atzīmēto nepieciešamību piesaistīt finansējumu finanšu tirgos, jo investoru uzticība būs sagrauta. Bezdarbu Latvijā sekmē ne tikai vājš pieprasījums, bet arī arvien pieaugošas strukturālās problēmas, kam programmā uzmanība nav pievērsta. Netiešā veidā programma ļauj saprast, ka makroekonomisko rādītāju orientieri ir strauja izaugsme un mazāks bezdarbs uz lielāka budžeta deficīta pamata, kas nav savienojams ar valsts ilgtspējīgu attīstību. 

PAR UZŅĒMĒJDARBĪBAS JOMU 
Gan 4000 zīmju programmā, gan garajā programmā (2013. gada aprīlis) kā pirmais ekonomiskās politikas pamatprincips minēts būtiska valsts loma ekonomikas vadībā, tai skaitā: esošo uzņēmumu saglabāšana un jaunu uzņēmumu veidošana valsts kontrolē un valsts līdzekļu, kā arī daļas Latvijas bankas līdzekļu novirzīšana ekonomikas attīstībai. Šādu pasākumu realizācija nozīmētu radikālu līdzšinējās ekonomiskās politikas maiņu, valsts izdevumu palielināšanu un varētu būt pretrunā ar Eiropas valsts atbalsta noteikumiem.
Citi priekšlikumi saistīti ar uzņēmumu ienākuma nodokļa 0% likmi peļņai, kas paliek uzņēmumā, kā arī daļēju UIN novirzīšanu pašvaldībām. Pēdējais priekšlikums motivētu pašvaldības veicināt uzņēmējdarbību savā teritorijā, it sevišķi Rīgas pašvaldību, kas no šī priekšlikuma iegūtu daudz vairāk, nekā citas pašvaldības. Programma paredz saglabāt mikrouzņēmumu nodokli esošajā 9% līmenī. Tāpat paredzēts veicināt eksportu un pievienotās vērtības paaugstināšanu, atvieglot administratīvo slogu uzņēmumiem. Akcents kravu piesaistei virzienā Rietumi-Austrumi. Nodokļu sistēmas pilnveidošanas mērķis līdztekus budžeta ienākumu gūšanai ir nodrošināt augstu motivāciju ekonomikas attīstībai, mazināt interesi izvairīties no nodokļu maksāšanas. Kā apšaubāmi minami priekšlikumi par nodokļu sloga pārnešanu uz zemi un luksus priekšmetiem. Daudzie priekšlikumi nodokļu lomā liecina par vēlmi būtiski mainīt nodokļu sistēmu, taču priekšlikumi nesniedz pietiekamu pamatojumu, ka piedāvātais nodokļu regulējums ir dzīvotspējīgs.

Enerģētikā minēta atjaunojamo energoresursu izmantošana, energoefektīvu tehnoloģiju ieviešana, daudzdzīvokļu ēku siltināšana un pasīvo ēku būvniecība. Taču nekas nav minēts par nepieciešamību nodrošināt enerģētisko neatkarību.

PAR TIESLIETU JOMU
4000.zīmju programmā nav ietverti priekšlikumi tieslietu jomā
Trīs tēzes Pamatprogrammā vērtējamas kā aktuālas tieslietu jomai. 

1.tēze – par brīvo juridisko profesiju konkurences veicināšanu nav saprotama, jo partijai būtu jāprecizē, kurai profesijai konkrēti tā adresēta.

2.tēze – par šķirējtiesu sistēmu - iespējams, ar 11.Saeimas pieņemtā Šķīrējtiesu likuma spēkā stāšanos, zaudēs aktualitāti.

Tēze par juridiskās izglītību un profesionālajiem standartiem ir aktuāla un nozīmīga. Juridiskās izglītības uzlabošana ir pamats juridiskās vides kvalitātes paaugstināšanai. 

Programmā minētā nepieciešamība pilnveidot valsts nodrošināto bezmaksas juridisko palīdzību ir aktuāls un nozīmīgs jautājums, kura risināšana varētu uzlabot tiesisko iekārtu, nodrošinot tiesības uz taisnīgu tiesu plašākam cilvēku lokam.

Priekšvēlēšanu programma