Valdības pusgads. Kvantitatīvie rādītāji.

Ekonomiskās attīstības monitorings 2014 - starpziņojums
Vadītājs: Edmunds Krastiņš

  • Vispārējās ekonomiskās situācijas raksturojumam tika izvēlēti tādi rādītāji, kas ir pieejami, operatīvi un vispusīgi raksturo ekonomisko situāciju. Lai Latvijas sasniegto novērtētu zināmā kontekstā, to ir piedāvāts salīdzināt ar Igaunijas un Lietuvas rezultātiem. Visas Baltijas valstis 2009. gadā piedzīvoja dziļu ekonomisko krīzi, kas vedina arī salīdzināt to sasniegumus krīzes pārvarēšanā.
  • Pašreizējā valdība ar L. Straujumu priekšgalā darbojas tikai kopš 2014. gada janvāra, tāpēc pašreizējie ekonomiskie rādītāji drīzāk uzskatāmi par V. Dombrovska valdību darbības rezultātu.
  • Situācijas vērtēšanai tiek piedāvāti sekojoši rādītāji (visur, kur nav norādīts citādi: EUROSTAT dati) no 2008. līdz 2014. gadam: IKP pieaugums, IKP uz iedzīvotāju pret ES vidējo, eksports pret IKP, tekošais konts, kredīti pret IKP (nacionālo banku dati), bezdarbs, nodarbinātība, inflācija, ārvalstu tiešās investīcijas, uzņēmējdarbības vide (Pasaules bankas dati), valdības parāds, valdības ieņēmumi un izdevumi (Valsts Kases dati. Tur, kur bija pieejami dati par 2014. gada 1. pusgadu ir pievienota attiecīgā rādītāja vērtība gadam no 2013. gada jūlija līdz 2014. gada jūnijam, kas ļauj saskatīt jaunākās tendences.
  • Latvijā IKP pieauguma tempi turpina samazināties visstraujāk Baltijā. Tas notiek vienlaicīgi ar eksporta īpatsvara pret IKP samazināšanos. Preču eksports 2013.gadā pat samazinājies absolūti, galvenokārt saistībā ar “ Liepājas Metalurga” slēgšanu un mazāku graudu ražu.
  • Arī tekošā konta stāvoklis turpina pasliktināties, kas nav pārsteigums uz vājā eksporta attīstības fona.
  • Nav piepildījušies minējumi par eiro ieviešanas pozitīvu ietekmi uz ārvalstu tiešajām investīcijām: to līmenis pret IKP jau kopš 2011.gada turpina kristies. Domājams, ka to ietekmē arī joprojām turpinošās problēmas eirozonā.
  • Kredītu burbuļa plīšanas sekas vēl joprojām visspilgtāk redzamas tieši Latvijā. Ja Igaunijā un Lietuvā kredītu sarukuma tempi bremzējas, tad Latvijā tas vēl nav vērojams. 
  • Pirmoreiz kopš 2008.gada Latvija kļuvusi par Baltijas līderi inflācijā. Ipaši izteikti tas vērojams attiecībā uz pamatinflāciju: pēc ilgstošām svārstībām ap 0%, tā kāpusi gandrīz līdz 2%. Domājams, ka to ietekmējuši pēc eiro ieviešanas efekti un bezdarba samazināšanās līdz strukturālam līmenim. 
  • Kā pozitīva zīme ir turpmāka bezdarba samazināšanās un nodarbinātības pieaugums, kaut arī nodarbinātība joprojām ir tikai 85% no 2008.gada līmeņa.
  • Neskaidra un neadekvāta komunikācija par veselības nozares finansējumu.


www.sif.lv | www.eeagrants.lv |  www.eeagrants.org 
Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija Programmu finansē EEZ finanšu instruments un  Latvijas valsts.  

"Latvijas ekonomiskās attīstības monitorings" ir izdots ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Latvijas valsts finansiālu atbalstu. Par "Latvijas ekonomiskās attīstības monitoringa" saturu atbild Ekonomisu apvienība 2010.