Valdības pusgads izglītības, zinātnes un investīciju jomā

Ekonomiskās attīstības monitorings 2014 - starpziņojums
Vadītājs: Uldis Osis
Izpildītāji: Daina Arāja un Irēna Vaivode.

 
Kopsavilkums:
Analizējot sadaļu pa atsevišķiem blokiem, kā arī sadaļu kopumā, eksperti secināja - valdības deklarācija* šajā jomā tiek īstenota nepietiekami. Valdības darbība ir epizodiska un fragmentāra, brīžiem arī pretrunīga, īpaši runājot par nodokļu politiku. Praktiski nevienā no apskatītajiem sadaļas blokiem, ne arī deklarācijā par apskatīto jautājumu kopumu, netika konstatēts būtisks progress.
  
* Valdības deklarācija - turpmāk VD


VD: Izveidosim skolu tīkla attīstības stratēģisko modeli, kas ietver starpnozaru programmu Latvijas lauku skolu kā nozīmīgu infrastruktūras centru saglabāšanai.

Solījuma izpilde = procesā

Skolu tīkla stratēģiskais modelis izglītības attīstības galvenajos dokumentos un IZM ierēdņu izteikumos ir sācis iezīmēties. Viens no tā raksturojošiem principiem ir - jo mazāks skolēns, jo tuvāk mājām skola. Būtu skaidrāk jādefinē lauku skolas kā nozīmīga infrastruktūras centra funkcijas, balstoties uz Latvijas vēsturisko pieredzi, kā arī uz Eiropas ekonomiski attīstīto valstu pieredzi.


VD: Sagatavosim priekšlikumus tāda augstākās izglītības finansēšanas modeļa pilnveidei, kas veicinātu valsts izaugsmi, augstākās izglītības pieejamību visos Latvijas reģionos, tās atbilstību darba tirgus vajadzībām un starptautiskajai konkurētspējai.

Solījuma izpilde = procesā

Sperti pirmie soļi augstākās izglītības finansēšanas  modeļa apspriešanā, nepieciešama enerģiskāka rīcība un pasākumi modeļa izstrādei.


VD: Izveidosim jaunu karjeras izvēles motivācijas sistēmu, lai veicinātu jauniešu izvēli mācīties inženierzinātnes, dabaszinātnes un informācijas un komunikācijas tehnoloģijas.

Solījuma izpilde = netiek pildīts

Karjeras motivācijas sistēma pagaidām ir tikai kā jēdziens valdības dokumentos, pie kura tālāk vēl netiek strādāts. Vajadzētu pievērsties šim jautājumam, karjeras izvēles motivācijas sistēmas izstrādes darba grupā iesaistot ne tikai izglītības jomas ekspertus, bet arī uzņēmējus, kuri ir spēruši reālus soļus šajā virzienā.


VD: Izveidosim Latvijas starptautiski nozīmīgas pētniecības infrastruktūras objektu sarakstu.

Solījuma izpilde = netiek pildīts

Starptautiski nozīmīgas pētniecības infrastruktūras objektu saraksta izveide ir aktuāla nepieciešamība, lai veicinātu arī turpmāku Latvijas zinātnisko iestāžu pievienošanos Eiropas Pētniecības infrastruktūrām.   


VD: Nodrošināsim pašvaldībām uzņēmējdarbības investīciju piesaistes stimulus, paredzot atbalstu telpu, pakalpojumu, inženierkomunikāciju, pievadceļu un citas koplietošanas infrastruktūras izveidei atbilstoši investīciju vajadzībām, sekmējot pašvaldību sadarbību starpteritoriālu projektu īstenošanā.

Solījuma izpilde = netiek pildīts

Kā liecina Lursoft dati, 2013.gadā vislielākās ārvalstu tiešās investīcijas spējuši piesaistīt Rīgā un tās apkārtnē reģistrētie uzņēmumi, starp TOP pilsētām un novadiem iekļuvušas visas trīs Latvijas lielākās pilsētas (Rīga, Daugavpils un Liepāja), starp investoriem interesantākajām pilsētām iekļuvusi arī Jūrmala. 
Tātad investoru uzmanības lokā ir pašvaldību teritorijas ar labi attīstītu infrastruktūru. Pagaidām informācija par to, ka tiek veikti pasākumi arī citu pašvaldību uzņēmējdarbības investīciju piesaistes stimulu nodrošināšanai, nav atrodama, tā ir minēta tikai  kā viens no solījumiem topošajā valdības deklarācijā.


VD: Veidot zināšanu ekonomiku, pateicoties ieguldījumiem izglītībā un spēcīgu laikmetīgu nacionālo identitāti, nodrošinot latviešu nācijas, valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību.

Solījuma izpilde = procesā

Latvijas stratēģiskajos dokumentos nav izstrādāts konkrēts rīcības plāns, modelis, kā sasniegt stratēģiskajos dokumentos definēto prioritāšu mērķi. 
Nepieciešams konkrēts valdības rīcības plāns mērķtiecīgai prioritāšu sasniegšanai, kas atbilstu šodienas Latvijas ekonomiskajai situācijai.


VD: Mazināsim sadrumstalotību inovācijas sistēmā. Izveidosim vienotu inovācijas sistēmu, kura veicinās izgudrojumu komercializāciju un tehnoloģiju pārnesi uzņēmējdarbībā.

Solījuma izpilde = netiek pildīts

Pašlaik Latvijas inovāciju sistēma ir sadrumstalota, tajā neiesaistās visi Nacionālās inovāciju sistēmas (NIS) elementi - inovatīvie uzņēmumi, izglītības – zinātnes sistēma, valdība un finanšu sistēma. Nav konkrēti izstrādāta reāla inovāciju sistēmas likumdošana, veiksmīgai inovāciju sistēmas funkcionēšanai.


VD: Turpināsim kompetenču centru, klasteru un citu uzņēmēju sadarbības formu attīstību un atbalsta sniegšanu no ES fondu un valsts līdzekļiem konkurētspējīgu un eksportspējīgu produktu un pakalpojumu izstrādei. Veidosim uzņēmējdarbības uzsākšanas atbalsta infrastruktūru, tostarp reģionālo biznesa inkubatoru tīklu, tehnoloģiskos biznesa inkubatorus pie Latvijas lielākajām augstskolām, kā arī radošo industriju inkubatoru.

Solījuma izpilde = procesā

Nepieciešams izstrādāt ierosinājumus juridiskajiem mehānismiem, kas veicinātu ieguldījumus inovācijā. Uzņēmēju vēlmi ieguldīt līdzekļus inovācijā veicinātu tā sauktā “re-investētā peļņa”, kad uzņēmums daļu no peļņas iegulda inovatīvu produktu  izstrādei un par to saņem, piemēram, uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) atlaidi, vai arī UIN šādiem ieguldījumiem vispār netiek piemērots.


VD: Veicināsim radošā potenciāla un kultūrā balstīto inovāciju pārnesi uzņēmējdarbībā, stiprināsim kultūras, mākslas, izglītības, zinātnes un uzņēmējdarbības sektora sadarbību. Aktivizēsim sabiedrības izglītošanu par radošo industriju jautājumiem, kā arī sekmēsim radošo industriju eksportspēju.
 
Solījuma izpilde = procesā

Pēc ekonomiskās krīzes Latvijā tautsaimniecības kreditēšanas procesa atjaunošanās notiek ļoti lēni. Radošās industrijas pamatā veido mikro un mazie uzņēmumi, kuriem ir salīdzinoši grūtāk piesaistīt investīcijas un tiem parasti nav nodrošinājuma banku aizdevumiem. Izteikti lielais mikro uzņēmumu īpatsvars, nelielais nodarbināto skaits un apgrozījums liecina par Latvijas radošo industriju orientāciju uz radīšanas procesu un «izdzīvošanu», nevis izaugsmi. Uz radošumu un inovācijām balstītas ekonomikas attīstībai tas nav pietiekams pamats. Radošo industriju komerciālā potenciāla pārvēršanai ekonomikā nepieciešami ārēji stimuli valsts atbalsta un palīdzības veidā (finanšu pieejamība, apmācības, inkubatori, sadarbības veicināšana, eksporta atbalsts).


VD: Dialogā ar uzņēmēju organizācijām un citiem partneriem, pārnozaru sadarbībā turpināsim konsekventi ieviest industriālo politiku, par valsts atbalsta mērķi izvirzot ekonomikas transformāciju par labu uzņēmējdarbībai ar augstāku pievienoto vērtību, lielāku ienesīgumu un spēju radīt labāk atalgotas darbavietas.

Solījuma izpilde = procesā

Ka mūsu uzņēmējdarbības vide nav slikta, liecina arī Pasaules Bankas uzņēmējdarbības vides novērtējuma indekss, kurā Latvija ierindota 21. vietā pasaulē.
Pašlaik Latvijā industriālā politiku īpaši, nepieciešams stimulēt vairāk lauku pašvaldības, lai  attīstītu  industriālo politiku Latvijas reģionos, kur šis attīstības līmenis joprojām ir stipri zems. Lauku reģionos nepieciešams radīt produktus ar augstu pievienoto vērtību, attīstīt ražošanu, radīt jaunas darba vietas.

www.sif.lv | www.eeagrants.lv |  www.eeagrants.org 
Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija Programmu finansē EEZ finanšu instruments un  Latvijas valsts.  

"Latvijas ekonomiskās attīstības monitorings" ir izdots ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Latvijas valsts finansiālu atbalstu. Par "Latvijas ekonomiskās attīstības monitoringa" saturu atbild Ekonomisu apvienība 2010.