Valdības pusgads ES fondu apguves jomā

Ekonomiskās attīstības monitorings 2014 - starpziņojums
Vadītāji: Juris Cebulis, Jānis Platais

Kopsavilkums:
Laimdotas Straujumas valdības deklarācija nepietiekami pievēršas ES fondu efektivitātes un rezultativitātes jautājumu risināšanai, lai gan formulē svarīgus uzdevumus ES fondu vadības jautājumos, it īpaši koncentrējoties uz jaunā 2014.- 2020. gg plānošanas perioda uzsākšanu. 
  
* Valdības deklarācija - turpmāk VD

ES fondu finansēto projektu ieviešana ir kāpinājusi iekšzemes kopproduktu, veicinājusi nodarbinātību, paplašinājusi investīcijas pamatkapitālā, un nodrošinājusi vidējās darba samaksas pieaugumu Latvijas ekonomikā. Visbūtiskākais iespaids ir panākts būvniecības nozarē, ieviešot projektus satiksmes, vides aizsardzības un citās jomās. Latvija ir saņēmusi ES fondu līdzekļus 2004.- 2006. gg plānošanas periodā un 2007.- 2013. gg plānošanas periodā. Pašlaik tiek saskaņota darbības programma 2014.- 2020. gg plānošanas periodam.  

Problēmu sfēras
ES fondu vadības jautājumi nav konsolidēti vienotā sistēmā, jo Zemkopības ministrija atsevišķi vada ar lauksaimniecību saistīto fondu jautājumus. Dati par šo fondu izlietojumu netiek konsolidēti kopā ar datiem par citu Kohēzijas fondu izlietojumu un apjomiem, lai varētu novērtēt ES fondu kopējo ietekmi uz Latvijas ekonomiku. 

ES fondi plānošanas procesā tiek sadalīti projektu realizācijai dažādās nozarēs. Šajā stadijā nav iespējams izvērtēt ieviešamo pasākumu efektivitāti izmantojot vienotu metodoloģiju. Dažādās nozarēs ieviešamajiem projektiem tiek noteikti dažādi efektivitātes un rezultativitātes kritēriji, kas sarežģīs salīdzinājumus un apgrūtinās efektivitātes izvērtēšanu pirms līdzekļi tiek piešķirti konkrētam projektam. 

Papildus izaicinājumi pastāv projektu ieviešanas fāzē – it īpaši akurāta iepirkumu procedūras īstenošana un līgumu izpilde, kur pasūtītājs vai izpildītājs nereti cenšas modificēt līguma noteikumus izpildes gaitā. Šādi grozījumi ir pretrunā ar vienlīdzīgas konkurences principiem. Daļa problēmas ir saistīta ar nepietiekamu risku invertējumu uzsākot projektu, it īpaši, lai nodrošinātu valsts intereses gadījumos, ja projekta gaitā notiek būtiskas izmaiņas izmaksās, projekta rezultātos, vai arī tiek pagarināti termiņi projekta rezultātu sasniegšanai. 

Lai gan pieeja 9+21 attīstības centru īpašai stimulēšanai no ES fondiem ir atbalstāma, tomēr nav pārliecības par to, ka vairāku plānošanas periodu laikā izdosies ievērojami attīstīt šos centrus efektīvam ekonomikas izrāvienam un attīstības pamatu nostiprināšanai lielākajā daļā no šiem centriem. 


VD: Nodrošināt Latvija 2030 un NAP 2020 prioritāšu pārnešanu Eiropas Savienības fondu investīciju aktivitātēs, efektīvākas ES fondu sistēmas ieviešanu un investīciju uzsākšanu, lai īstenotu ekonomikas izrāvienu un darbavietu radīšanu.

Solījuma izpilde = daļēji izpildīts

Problēma ir Latvija 2030 un NAP 2020 mērķu konfliktā ar fiskālās politikas realitātēm – zema nodokļu iekasējamība un augstas sabiedrības gaidas attiecībā uz valsts apmaksājamiem pakalpojumiem un sociālajiem transfertiem. Latvija 2030 un NAP 2020 arī nerēķinājās ar ģeopolitiskajiem riskiem kuri tagad prasa lielāku finanšu resursu novirzīšanu valsts aizsardzības nostiprināšanai.


VD: Eiropas Savienības fondu 2014.–2020. gada plānošanas periodā sniegsim mērķtiecīgu atbalstu nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centriem un to funkcionālajām teritorijām, lai sekmētu valsts konkurētspējas izaugsmi un ekonomikas strukturālu pielāgošanu, nodarbinātību un izglītību, veicinātu nevienlīdzības mazināšanu un līdzsvarotu teritoriju attīstību. Investīcijas teritoriju attīstībai plānosim atbilstoši Latvija 2030, NAP 2020 un Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2013.–2019. gadam noteiktajai valsts policentriskajai attīstībai un integrētajām pašvaldību attīstības programmām, diferencējot atbalsta mehānismus atbilstoši attīstības centru potenciālam.

Solījuma izpilde = izpildīts

ES fondu atbalsts netiek nodrošināts ārpus attīstības centriem, kas sekmē attīstības koncentrāciju. Tikmēr pastāv bažas par to, ka ir vietas ar attīstības potenciālu, kuras nevar saņemt atbalstu, jo nav šajā attīstības centru sarakstā.


VD: Nodrošināsim kvalitatīvu Eiropas Savienības fondu 2014.–2020. gada perioda plānošanas dokumentu izstrādi, lai paātrinātās procedūras (fast track) ietvaros panāktu vienošanos un nodrošinātu Latvijai pieejamo Eiropas Savienības fondu investīciju uzsākšanu ne vēlāk kā 2014. gada otrajā pusgadā.

Solījuma izpilde = procesā

Latvijas partnerības līgums ar EK ir noslēgts tomēr vēl turpinās darbības programmas saskaņošana, lai noteiktu konkrētus mērķus un finansējuma sadalījumu programmā noteiktajām prioritārajām jomām nākamajiem septiņiem gadiem. Vēl ir jāpanāk vienošanās sfērās, kur EK ir izteikusi rekomendācijas, it īpaši augstākajā izglītībā, profesionālajā izglītībā un karjeras konsultācijās.


VD: Lai nodrošinātu efektīvu un mērķtiecīgu resursu ieguldīšanu tautsaimniecības attīstībā, iesaistīsim sabiedrību normatīvo aktu izstrādē, kas saistīti ar Eiropas Savienības fondu 2014.–2020. gadam investīciju piesaisti. Izstrādāsim un akreditēsim Eiropas Savienības fondu vadības un kontroles sistēmu atbilstoši vienas pieturas aģentūras un efektīvas partnerības principiem, tās ietvaros atbalstot efektīvāko iestāžu darbības modeli, lai samazinātu pārvaldes administratīvo līmeņu skaitu un administratīvo slogu visos līmeņos Eiropas Savienības fondu apguvē. Garantēsim specifisko atbalsta mērķu ieviešanas uzsākšanu, izstrādājot kvalitatīvu kritēriju kopas mērķtiecīgai un efektīvai investīciju piesaistei.

Solījuma izpilde = izpildīts

Ir pieņemts jauns Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda vadības likums. Tomēr uzturēt fondu vadības un kontroles mehānismu ir pastāvīgs uzdevums, kamēr Latvija saņem ES fondu līdzekļus. Latvija līdz šim samērā veiksmīgi pilda pienākumus sakarā ar fondu vadības un kontroles mehānismiem. Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) turpmāk nodrošinās vienas pieturas aģentūras principu visos projektu sagatavošanas un ieviešanas jautājumos.

VD: Nekavējoties kompleksi izvērtēsim līdz šim neapgūtos Eiropas Savienības fondu 2007.–2013. gada plānošanas perioda līdzekļus un, ievērojot fiskālās disciplīnas nosacījumus uzņemto virssaistību apjomā, lemsim par līdzekļu pārdali tādām Eiropas Savienības fondu aktivitātēm, kas nostiprinās Latvijas tautsaimniecības atveseļošanos pēc finanšu un ekonomiskās krīzes, primāri radot jaunas darbavietas Latvijas reģionos.

Solījuma izpilde = procesā

Neapgūto ES fondu izlietojumam Finanšu ministrija seko nepārtraukti un periodiski informē Ministru Kabinetu. Ministru Kabinets pieņem lēmumus par līdzekļu pārdali un atbilstoši dod rīkojums saskaņot attiecīgos jautājumus ar EK.


VD: Lai attīstības centros visā valsts teritorijā izveidotu nepieciešamo publisko infrastruktūru, gan Eiropas Savienības fondu, gan valsts budžeta ekonomikas attīstības programmu ietvaros izveidosim un ieviesīsim valsts atbalsta programmas ražošanas attīstībai un investīciju piesaistei apstrādes rūpniecībā.

Solījuma izpilde = procesā

Attiecīgi priekšlikumi tiek skaņoti ar EK darba programmas ietvaros.


www.sif.lv | www.eeagrants.lv |  www.eeagrants.org 
Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija Programmu finansē EEZ finanšu instruments un  Latvijas valsts. 

"Latvijas ekonomiskās attīstības monitorings" ir izdots ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Latvijas valsts finansiālu atbalstu. Par "Latvijas ekonomiskās attīstības monitoringa" saturu atbild Ekonomisu apvienība 2010.