Ekonomistu apvienības ikgadējā 26. rudens konferencē tika analizēti aktuālie ekonomiskie procesi Baltijā, kā arī apspriesti drošības politikas, t.sk. kiberdrošības, izaicinājumi Latvijā un pasaulē.
Kā vieslektors konferencē piedalījās NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts, bet aktuālos ekonomiskos rādītājus komentēja Edmunds Krastiņš, Juris Pūce, Mārtiņš Kazāks, Māris Avotiņš un Ojārs Kehris.
Prezentējot virkni Igaunijas, Latvijas un Lietuvas ekonomiku raksturojošu rādītāju, Edmunds Krastiņš norādīja, ka vislabāk no trim valstīm pašlaik veicas Igaunijai, kurpretī Lietuva pagājušajā gadā ir spējusi būtiski palielināt preču un pakalpojumu eksportu, ievērojami atraujoties no Latvijas un Igaunijas. Lietuva arī ir līdere arī darba ražīgumā, tādējādi kļūstot arvien pievilcīgāka ārvalstu investoriem.
Juris Pūce, Mārtiņš Kazāks un Māris Avotiņš, izsakot prognozes par nākamo gadu, situāciju pasaulē vienprātīgi raksturoja ar vārdu “nenoteiktība”, kas izriet no dažādiem procesiem, piemēram, tirdzniecības kari, Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) un citi. Latvijas iekšējo ekonomiku turpinās ietekmēt darbinieku trūkums daudzās jomās, ES fondu līdzekļu apgūšanas cikla beigu tuvošanās, kā arī citi faktori. Izaugsme kļūst lēnāka un nevienmērīgāka. Ņemot to vērā, Ekonomistu apvienības IKP prognoze 2020. gadam ir 2,4%.
Arī Jānis Sārts, raksturojot mūsdienu pasauli, uzsvēra vārdu “nestabilitāte”, galvenokārt runājot par tehnoloģiju ietekmi uz sabiedrību un drošības politikas izaicinājumiem, kas no tās izriet. NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors skaidroja, ka mūsdienu sabiedrība turpina kļūt arvien fragmentētāka gan politiski, gan sabiedrības uzskatu un viedokļu ziņā, kas rada labvēlīgu vidi īpaši ekstrēmām idejām. Arī starptautisko institūciju līmenī krīzes kļūst biežākas, ko izraisa nespēja vienoties un rast kompromisu. Sārts norādīja, ka katru jaunu tehnoloģiju ienākšana vēsturiski ir radījusi svārstības sabiedrībā, tomēr mūsdienās tehnoloģiju attīstības radītās izmaiņas ir fundamentālas un konstantas. Prognozējot minēto procesu attīstību, eksperts norādīja, ka fragmentācija demokrātiskās valstīs kļūs tikai lielāka un pieaugs ekstrēmu, populistisku viedokļu popularitāte, savukārt lielvaras, sevišķi Ķīna, izmantos attīstītās tehnoloģijas, lai nostiprinātu varu un kontroli pār citām valstīm un reģioniem.