Finanšu sektora stāvoklis un tā attīstības perspektīvas Latvijā

Māra Avotiņa, Olgas Lielkalnes un Mārtiņa Kazāka secinājumi pēc diskusijas par finanšu sektora stāvokli un tā attīstības perspektīvām Latvijā, kas notika Ekonomistu apvienības pavasara konferencē.

Māris Avotiņš, finansists
Šobrīd banku sektoru var sadalīt divās lielās grupās: četras bankas, kuras apkalpo Latvijas privātpersonas un kompānijas, un pārējās, kuru biznesa modelis pamatā ir balstīts uz starptautisko klientu apkalpošanu. Latvijas klientus apkalpojošās bankas cenšas pilnībā norobežoties no klientiem, kuri nodarbojas ar ārējo ekonomisko darbību. Savukārt starptautiskos klientus apkalpojošās bankas strauji samazina esošos biznesa apjomus ar klientiem, kuru patiesā labuma guvēji ir NVS valstu pilsoņi (gan maksājumu apkalpošanā, gan arī aktīvu pārvaldīšanā) un meklē jaunus biznesa modeļus. Galvenais izaicinājums finanšu sektorā ir fakts, ka gandrīz visa enerģija tiek veltīta esošo klientu pētīšanai un sadarbības pārtraukšanai ar daudziem no tiem, bet nepietiekams ir fokuss uz jaunu biznesa ideju attīstību.

Perspektīva. Tā kā iekšzemes tirgus tuvākajos gados būtiski nepalielināsies, tad četrām Latvijas klientus apkalpojošajām bankām lielākais izaicinājums ir atrast jaunas izaugsmes nišas, kas varētu notikt arī turpmākas apvienošanās rezultātā. Viens no būtiskākajiem faktoriem nākošo 5-10 gadu laikā ir jaunu Fintech uzņēmumu ienākšana finanšu sektorā, kas varētu būtiski mainīt klientu uzvedību un pakalpojumu klāstu, ko piedāvā bankas un ko piedāvā Fintech vai citu jomu uzņēmumi. Bankas šobrīd var radīt ļoti vērtīgu infrastruktūru jaunajiem uzņēmumiem un būt daļa no nākotnes, vai arī pakāpeniski zaudēt savu lomu klientu ikdienas dzīvē, nespējot piemēroties jaunajām klientu vajadzībām.

Olga Lielkalne, ekonomiste
Latvijas finanšu sistēma pārdzīvo nozīmīgas strukturālās izmaiņas, būtiski sašaurinoties ārvalstu klientu apkalpošanas biznesam bankās. Pēdējie notikumi parādījuši, ka ir nepieciešama uzraugošo un kontroles institūciju kapacitātes stiprināšana ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā kopumā. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija un terorisma finansēšana ir starptautisks fenomens, tāpēc cīņā ar to ir svarīga vienotas iestādes izveide Eiropā. Vienlaikus, finanšu vides sakārtošanai jāpilda arī iekšējie “mājasdarbi”, piemēram, Latvijā joprojām aktuāls ir uzstādījums par tiesiskās vides sakārtošanu un tiesu sistēmas nepilnību novēršanu.

Mārtiņš Kazāks, ekonomists
Nerezidentu banku biznesa modeļa ierobežojuma ietekme uz Latvijas ekonomiku tiek prognozēta samērā maza, pie nosacījuma, ka problēmas paliek nerezidentu sektora ietvaros un sistēmas strukturālo pārmaiņu process tiek efektīvi vadīts. Lai gan īstermiņa ietekme uz ekonomikas izaugsmi būs negatīva, Latvijai ir lieliska iespēja darīt kā nerezidentu, tā arī rezidentufinanšu plūsmas caurskatāmākas, tādejādi mazinot neskaidru finanšu plūsmu negatīvos riskus uz reputāciju un ilgtermiņa izaugsmi.

Pielikums

  • Fin_sekt • 124 kB • 0 click
    19.07.2018